Prologs


"Tēvs, [..] mūžīgā dzīve ir tā, ka viņi atzītu Tevi - vienīgo, patieso Dievu - un To, kuru Tu sūtīji - Jēzu Kristu." ( 17, 3) Dievs, mūsu Pestītājs, "grib, lai visi cilvēki būtu atpestīti un nonāktu līdz patiesības pazīšanai" ( 1 Tim 2, 3-4). "Cilvēkiem zem debesīm nav dots neviens cits vārds, caur kuru mēs varētu kļūt pestīti" ( Apd 4, 12), kā tikai JĒZUS vārds.


I. Cilvēka dzīve - pazīt un mīlēt Dievu

1

Dievs, bezgalīgi pilnīgs un svētlaimīgs pats sevī, ar tīras labestības nodomu ir brīvprātīgi radījis cilvēku, lai to padarītu par savas svētlaimīgās dzīves līdzdalībnieku. Tāpēc katrā laikā un vietā Viņš tuvojas cilvēkam. Viņš to aicina un palīdz sevi meklēt, sevi pazīt un sevi mīlēt no visa spēka. Viņš aicina kopā visus cilvēkus, ko grēks ir izkliedējis, savas ģimenes vienībā - Baznīcā. Tādēļ Viņš sūtīja savu Dēlu kā Pestītāju un Glābēju, kad laiks bija piepildījies. Viņā un caur Viņu Dievs aicina cilvēkus kļūt Svētajā Garā par Viņa pieņemtajiem bērniem un tātad Viņa svētlaimīgās dzīves mantiniekiem.

2

Lai šis aicinājums atskanētu visā zemes virsū, Kristus sūtīja apustuļus, kurus Viņš bija izvēlējies, uzliekot tiem par pienākumu sludināt Evaņģēliju: "Ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā un mācīdami tās pildīt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un, lūk, es esmu ar jums visās dienās līdz pat pasaules beigām." ( Mt 28, 19-20) Šīs sūtības spēkā apustuļi "aizgājuši sludināja visur, un Kungs viņiem palīdzēja un apstiprināja mācību ar zīmēm, kas sekoja līdzi" ( Mk 16, 20).

3

Tie, kas ar Dieva palīdzību ir pieņēmuši Kristus aicinājumu un brīvprātīgi uz to atbildējuši, savukārt ir tikuši Kristus mīlestības aicināti visur pasaulē sludināt Labo Vēsti. Apustuļu pēcteči uzticīgi glabāja dārgumu, ko no viņiem bija saņēmuši. Visi Kristum ticīgie ir aicināti to nodot no paaudzes uz paaudzi, sludinot ticību, izdzīvojot to brālīgā kopībā un svinot to liturģijā un lūgšanās. [1]


II. Ticības tālāknodošana - katehēze

4

Jau Baznīcas pirmsākumos par katehēzi nosauca Baznīcas pūles gatavot mācekļus, palīdzēt cilvēkiem ticēt, ka Jēzus ir Dieva Dēls, lai caur ticību tiem būtu dzīvība Viņa vārdā; tos audzināt un izglītot šajā dzīvībā un tādā veidā celt Kristus Miesu. [2]

5

"Katehēze ir bērnu, jauniešu un pieaugušo ticības audzināšana, kas īpaši satur kristīgās doktrīnas mācīšanu, parasti pasniegtu organiskā un sistemātiskā veidā, ar nolūku ievadīt ticīgos kristīgās dzīves pilnībā." [3]

6

Katehēze veidojas saskaņā ar zināmu skaitu Baznīcas pastorālās misijas elementu, kam ir katehētisks aspekts, kas sagatavo katehēzi vai no tās izriet (pat ja pati katehēze ar šiem elementiem nesakrīt): ar Evaņģēlija pirmreizēju sludināšanu jeb misionāro sprediķošanu, lai uzmodinātu ticību, ar ticības pamatojumu meklēšanu, ar kristīgās dzīves pieredzi, ar sakramentu svinēšanu, ar iekļaušanos Baznīcas kopienā, ar apustulisko un misionāro liecināšanu. [4]

7

"Katehēze ir cieši saistīta ar visu Baznīcas dzīvi. No tās būtiski atkarīga ne tikai Baznīcas ģeogrāfiskā izplatīšanās un skaitliskais pieaugums, bet arī - un vēl jo vairāk - Baznīcas iekšējā izaugsme, tās atbilstība Dieva plānam." [5]

8

Baznīcas atjaunošanās periodi ir arī intensīvas katehēzes laiki. Tā lielajā Baznīcas tēvu laikmetā mēs redzam svētus bīskapus, kas katehēzei veltīja nozīmīgu vietu savā kalpojumā. Tādi ir sv. Kirils no Jeruzalemes un sv. Jānis Hrizostoms, sv. Ambrozijs un sv. Augustīns un vēl daudzi citi tēvi, kuru darbi katehēzes jomā paliek kā paraugs.

9

Katehēzes kalpojums smeļ arvien jaunus spēkus no konciliem. Šajā ziņā īpaši ir jāizceļ Tridentas koncils: savās konstitūcijās un dekrētos tas katehēzei piešķīra prioritāti; šis Koncils ir "Romas katehisma" tapšanas pamatā, kas arī nosaukts šī Koncila vārdā un ir pirmšķirīgs kristīgās mācības kopsavilkums; tas Baznīcā ir radījis ievērojamu katehēzes darba organizāciju un ierosinājis daudzu katehismu publicēšanu, pateicoties svētiem bīskapiem un teologiem, kā sv. Pēterim Kanīzijam, sv. Kārlim Boromejam, sv. Toribijam no Mogrovejo un sv. Robertam Belarminam.

10

Tātad nav pārsteidzoši, ka pēc Vatikāna II koncila (kuru pāvests Pāvils VI uzskatīja par moderno laiku lielo katehismu), Baznīcas katehēze no jauna ir saistījusi uzmanību. Par to liecina 1971. gada Vispārējie norādījumi par katehēzi, bīskapu sinožu sesijas, kas bija veltītas evaņģelizācijai (1974) un katehēzei (1977), un ar tām saistītie apustuliskie pamudinājumi Evangelii nuntiandi (1975) un Catechesi tradendæ (1979). Bīskapu sinodes 1985. gada ārkārtas sesija gandrīz vienbalsīgi izteica vēlmi, "lai tiktu sastādīts katehisms jeb visas katoliskās mācības kopsavilkums gan par ticību, gan morāli" [6]. Pāvests Jānis Pāvils II šo Bīskapu sinodes izteikto vēlmi padarīja par savējo, atzīdams, ka tā "pilnībā atbilst universālās Baznīcas un vietējo Baznīcu patiesai nepieciešamībai" [7]. Viņš veltīja visus spēkus tam, lai īstenotu sinodes tēvu vēlējumu.


III. Katehisma mērķis un adresāti

11

Šī katehisma mērķis ir sniegt organisku un sintētisku katoliskās mācības izklāstu gan par ticības, gan par morāles būtiskiem un fundamentāliem elementiem Vatikāna II koncila un visas Baznīcas Tradīcijas gaismā. Tā galvenie avoti ir Svētie Raksti, svēto Baznīcas tēvu darbi, liturģija un Baznīcas maģistērijs. Tas ir domāts, lai kalpotu "kā pamatteksts, sastādot katehismus jeb kopsavilkumus dažādās zemēs" [8].

12

Šis katehisms paredzēts galvenokārt atbildīgajiem par katehēzi: pirmkārt, bīskapiem kā ticības mācītājiem un Baznīcas ganītājiem. Tas viņiem tiek piedāvāts kā instruments, lai izpildītu savu uzdevumu mācīt Dieva tautu. Caur bīskapiem tas tiek adresēts katehismu sastādītājiem, priesteriem un katehētiem. Tā būs noderīga lasāmviela arī visiem pārējiem kristiešiem.


IV. Katehisma uzbūve

13

Šī katehisma plānu ir iedvesmojusi lielā katehismu tradīcija, kas katehēzi balsta uz četriem lieliem "pīlāriem", tie ir: Kristībā izteiktais ticības apliecinājums ( Simbols ), ticības sakramenti, ticības dzīve ( Baušļi ), ticīgā cilvēka lūgšana ( Tēvs mūsu ).


Pirmā daļa: Ticības apliecinājums
14

Tiem, kas caur ticību un Kristību pieder Kristum, sava Kristībā saņemtā ticība ir jāapliecina cilvēku priekšā. [9] Tāpēc katehisms vispirms izklāsta, kas ir Atklāsme, caur kuru Dievs griežas pie cilvēka un viņam sevi dāvā, un, kas - ticība, ar kuru cilvēks atbild Dievam ( pirmā sadaļa ). Ticības simbols ietver sevī tās dāvanas, ko Dievs kā visa labā Autors, kā Pestītājs un kā Svētdarītājs dod cilvēkam. Simbols tās sakārto, atbilstoši Kristības "trijām nodaļām", tas ir, ticībai vienam vienīgajam Dievam: visvarenajam Tēvam - Radītājam, un Jēzum Kristum, Viņa Dēlam - mūsu Kungam un Pestītājam; un Svētajam Garam - svētajā Baznīcā ( otrā sadaļa ).


Otrā daļa: Ticības sakramenti
15

Katehisma otrā daļa izklāsta, kā Dieva pestīšana, kuru vienu par visām reizēm ir paveicis Jēzus Kristus un Svētais Gars, tiek darīta klātesoša Baznīcas liturģijas svētajās darbībās ( pirmā sadaļa ), it īpaši septiņos sakramentos ( otrā sadaļa ).


Trešā daļa: Ticības dzīve
16

Katehisma trešā daļa iepazīstina ar cilvēka, kas radīts pēc Dieva attēla, galamērķi - svētlaimi, un ar ceļiem, kā to sasniegt: caur taisnu un brīvu rīcību, ar Dieva likuma un žēlastības palīdzību ( pirmā sadaļa ); caur rīcību, kas īsteno divkāršo mīlestības bausli, kurš izskaidrots desmit Dieva baušļos ( otrā sadaļa ).


Ceturtā daļa: Lūgšana ticības dzīvē
17

Pēdējā katehisma daļa runā par lūgšanas nozīmi un svarīgumu ticīgo dzīvē ( pirmā sadaļa ). Tā noslēdzas ar īsu komentāru par Kunga lūgšanā ietvertajiem septiņiem lūgumiem ( otrā sadaļa ). Un patiešām - tajos mēs atrodam visu to labumu kopumu, uz kuriem mums jācer un kurus mūsu debesu Tēvs grib mums piešķirt.


V. Praktiski norādījumi šī katehisma lietošanai

18

Šis katehisms iecerēts kā visas katoliskās ticības organisks izklāsts. Tādēļ tas ir jālasa kā viena vienība. Daudzās norādes teksta malās (cipari petitā, kas atsaucas uz citām rindkopām, kur aplūkots tas pats priekšmets) un tematu rādītājs izdevuma beigās ļauj skatīt katru tēmu tās saistībā ar ticību visā tās kopumā.

19

Bieži vien Svēto Rakstu teksti nav citēti burtiski, bet ir tikai atsauce uz tiem zemlapas piezīmē (tas norādīts ar "sal."). Lai dziļāk izprastu šādus fragmentus, nepieciešams izlasīt pašus tekstus. Šīs atsauces uz Bībeli ir katehēzes darbarīks.

20

Sīko burtu (petita) izmantojums noteiktās rindkopās norāda, ka tās ir vēsturiskas vai apoloģētiskas piezīmes vai doktrināli papildus izklāsti.

21

Citāti petitā no patristikas, liturģijas, Baznīcas maģistērija vai hagiogrāfiskajiem avotiem ir paredzēti, lai bagātinātu doktrinālo izklāstu. Bieži teksti ir izraudzīti, domājot tieši par to pielietojumu katehēzē.

22

Katras tematiskās vienības noslēgumā virkne īsu, koncentrētu formulējumu apkopo būtiskāko sniegtajā mācībā. Šo kopsavilkumu mērķis ir dot vietējai konkrēti veicamajai katehēzei ierosmi sintētiskiem un viegli iegaumējamiem formulējumiem.


VI. Nepieciešamie pielāgojumi

23

Šajā katehismā akcentēts doktrinālais izklāsts. Patiesībā tā mērķis ir palīdzēt padziļināt ticības pazīšanu. Tāpēc izklāsts orientēts uz ticības nobriešanas procesu, tās iesakņošanos dzīvē un tās starojumu, sniedzot liecību. [10]

24

Šis katehisms, ņemot vērā tā mērķi, nesniedz izklāsta un katehēzes metožu pielāgojumus adresātiem atbilstoši to atšķirīgajai kultūrai, vecumam, garīgajam briedumam, sociālajam stāvoklim un situācijai, kurā atrodas Baznīca. Šī nepieciešamā adaptācija ir jāveic attiecīgi pielāgotiem katehismiem un - vēl jo vairāk - tiem, kas veic katehēzi:


"Tam, kurš māca, ir jākļūst visam dēļ visiem, lai visus iegūtu Jēzum Kristum. [..] It īpaši, lai viņš neiedomājas, ka viņam uzticētas tikai viena veida dvēseles un ka viņam ir ļauts visus ticīgos īstai dievbijībai mācīt un audzināt ar vienu vienīgu un nemainīgu metodi! Lai viņš labi izprot, ka vieni Jēzū Kristū ir kā tikko dzimuši bērni, citi - kā pusaudži un citi, visbeidzot, tiešām ir pieauguši. Jāprot izšķirt, kam pienākas piens, kam - stiprāks uzturs. [..] To patiesi ievērojot, apustulis [..] norādīja, ka tiem, kuri ir aicināti kalpot ar sprediķošanu, mācot ticības noslēpumus un morālās dzīves normas, jāpieskaņo savi vārdi klausītāju garam un saprašanai." [11]


Pāri visām lietām - mīlestība
25

Noslēdzot šo iepazīstināšanu, ir īsti vietā atgādināt sekojošu pastorālo principu, ko formulē Romas katehisms :


"Patiešām ļoti vērtīgs ir ceļš, kuru [..] norādīja apustulis, skaidrojot, ka doktrīnas un mācīšanas mērķim pilnībā jāsakņojas mīlestībā, kura nebeidzas. Jo var labi izklāstīt to, kam jātic, jācer, kas jādara, taču pāri visām lietām vienmēr jāļauj parādīties mūsu Kunga mīlestībai, lai ikviens saprastu: katrai pilnībā kristīgai tikumu darbībai nav cita avota, kā vien mīlestība, un nav cita mērķa, kā tikai mīlestība." [12]


[1]Sal. Apd 2, 42.
[2]Sal. Jānis Pāvils II, Ap. pamud. Cathechesi Tradendæ, 1: AAS 71 (1979), 1277. un 1278. lpp.
[3] Jānis Pāvils II, Ap. pamud. Cathechesi Tradendæ, 18: AAS 71 (1979), 1292. lpp.
[4]Sal. Jānis Pāvils II, Ap. pamud. Cathechesi Tradendæ, 18: AAS 71 (1979), 1292. lpp.
[5] Jānis Pāvils II, Ap. pamud. Cathechesi Tradendæ, 13: AAS 71 (1979), 1288. lpp.
[6] Bīskapu sinode, Ārkārtējā sesija, Baznīca svin pasaules pestīšanas nolūkā Kristus noslēpumus par Dieva Vārdu. Noslēguma ziņojums II, B, a, 4 (Civitas Vaticana, 1985), 11. lpp.
[7] Jānis Pāvils II, Uzruna ārkārtējās sinodes noslēgumā (1985. gada 7. decembrī), 6: AAS 78 (1986), 435. lpp.
[8] Bīskapu sinode, Ārkārtējā sesija, Baznīca svin pasaules pestīšanas nolūkā Kristus noslēpumus par Dieva Vārdu. Noslēguma ziņojums II, B, a, 4 (Civitas Vaticana, 1985), 11. lpp.
[9]Sal. Mt 10, 32; Rom 10, 9.
[10]Sal. Jānis Pāvils II, Ap. pamud. Cathechesi Tradendæ, 20-22: AAS 71(1979), no 1293.-1296. lpp.; turpat, 25: AAS 71 (1979), 1297. un 1298. lpp.
[11]Romas katehisms (Catechismus Romanus) katehisms, kuru izdeva, lai izpildītu Tridentas koncila dekrēta prasības, un kura izdevumu aprobēja pāvests Pijs V, priekšvārds, 11: izd. P. Rodriguez (Vatikāns / Pamplona, 1989), 11. lpp.
[12]Romas katehisms ( Catechismus Romanus ), priekšvārds, 10: izd. P. Rodriguez (Vatikāns / Pamplona, 1989), 10. lpp.