Otrā daļa. Kristīgā noslēpuma svinēšana

Sv. Pētera un sv. Marcelīna katakombu freska (4. gadsimta sākums).

Tajā attēlota Jēzus satikšanās ar sievieti, kas slimoja ar asinskaiti. Šī sieviete, kas daudzus gadus bija slimojusi, pēc pieskaršanās Jēzus apģērbam tika dziedināta ar "spēku, kas izgāja no Viņa" (sal. Mk 5, 25-34).

Baznīcas sakramenti tagad turpina darbus, kurus Kristus veica savā zemes dzīvē (nr. 1115). Sakramenti ir kā šis "spēks, kas iziet" no Kristus Miesas, lai mūs dziedinātu no grēka brūcēm un dotu mums jaunu dzīvi - Kristus dzīvi (nr. 1116).

Šis attēls tātad simbolizē Dieva Dēla dievišķo un pestījošo spēku, kas, pateicoties sakramentālajai dzīvei, glābj visu cilvēku - dvēseli un miesu.


Kāpēc liturģija?
1066
50
236

Ticības simbolā Baznīca apliecina Svētās Trīsvienības noslēpumu un tās "labvēlīgo nodomu" ( Ef 1, 9) attiecībā uz visu radību: Tēvs piepilda "savas gribas noslēpumu", dāvājot savu mīļoto Dēlu un Svēto Garu pasaules pestīšanai un sava vārda godam. Tāds ir Kristus noslēpums [1], kas atklāts un īstenots vēsturē saskaņā ar plānu, gudro "izkārtojumu", ko sv. Pāvils sauc par "noslēpuma izpildīšanu [jeb ekonomiju - gr. oikonomia ]" ( Ef 3, 9) un Baznīcas tēvu tradīcija nosaukusi par "iemiesotā Vārda ekonomiju" jeb "pestīšanas ekonomiju".

1067
571

"Šo cilvēku pestīšanas darbu un pilnīgo Dieva pagodināšanu, par kuru iepriekš vēstīja lielie Dieva darbi Vecās Derības tautā, ir piepildījis Kungs Kristus galvenokārt caur savu Lieldienu noslēpumu - tas ir, ar savām svētīgajām ciešanām, augšāmcelšanos no mirušajiem un godības pilno aiziešanu debesīs; caur Lieldienu noslēpumu, ar kuru 'mirstot Viņš ir uzvarējis mūsu nāvi un augšāmceļoties Viņš ir atjaunojis dzīvību'. Jo no Kristus sāna, Viņam uz krusta aizmiegot nāvē, ir dzimis apbrīnojamais visas Baznīcas sakraments." [2] Šī iemesla dēļ Baznīca liturģijā svin īpaši un galvenokārt Lieldienu noslēpumu, ar kuru Kristus ir piepildījis mūsu pestīšanas darbu.

1068

Šo Kristus noslēpumu Baznīca sludina un svin savā liturģijā, lai ticīgie no tā dzīvotu un par to liecinātu pasaulē:


"Patiešām, liturģija, kurā - īpaši dievišķajā Euharistijas Upurī - "notiek mūsu pestīšanas darbs", vispilnīgāk sekmē to, lai ticīgie ar savu dzīvi paustu un atklātu citiem Kristus noslēpumu un patiesās Baznīcas īsto dabu." [3]


Ko nozīmē vārds "liturģija"?
1069

Vārds "liturģija" sākotnēji nozīmēja "publisks darbs", "tautas kalpojums vai kalpojums tautas labā". Kristīgajā tradīcijā tas nozīmē, ka Dieva tauta piedalās "Dieva darbā". [4] Liturģijā Kristus, mūsu Pestītājs un Augstais priesteris, savā Baznīcā, ar viņu un caur viņu turpina mūsu pestīšanas darbu.

1070
783

Vārds "liturģija" Jaunajā Derībā tiek izmantots, lai apzīmētu ne tikai dievišķā kulta svinēšanu [5], bet arī Evaņģēlija sludināšanu [6] un mīlestību darbībā [7]. Visos šajos gadījumos runa ir par kalpošanu Dievam un cilvēkiem. Lituģiskajā svinēšanā Baznīca ir kalpone pēc sava Kunga, vienīgā "Liturga" [8], attēla, piedalīdamās Viņa priesteriskajā (kults), pravietiskajā (sludināšana) un karaliskajā (mīlestības kalpošana) darbībā:


"Tātad liturģija pamatoti tiek uzskatīta par Jēzus Kristus priesteriskās funkcijas īstenošanu, kurā cilvēka svētdarīšana tiek izteikta caur redzamām zīmēm un īstenojas katram piemērotā veidā un kurā visu publisko kultu īsteno Jēzus Kristus Mistiskā Miesa, tas ir, pats Galva kopā ar locekļiem. Tādējādi jebkuras liturģiskās svinības, jo tās ir Kristus-Priestera un Viņa Miesas-Baznīcas darbs, ir vispilnīgākajā veidā svēta darbība. Neviena cita Baznīcas darbība nevar panākt tāda paša veida un pakāpes iedarbīgumu." [9]


Liturģija kā Dzīvības avots
1071
1692

Liturģija, Kristus darbs, ir arī Viņa Baznīcas darbība. Tā īsteno un atklāj Baznīcu kā redzamu zīmi Dieva un cilvēka vienotībai caur Kristu. Tā iesaista ticīgos kopienas jaunajā dzīvē. Tā prasa ikviena locekļa "apzinīgu, aktīvu un auglīgu" līdzdalību. [10]

1072

"Ar liturģiju nav izsmelta visa Baznīcas darbība" [11] : pirms tās jābūt evaņģelizācijai, ticībai un atgriešanās aktam, - tad liturģija var nest savus augļus ticīgo dzīvē: jauno dzīvi saskaņā ar Garu, iesaistīšanos Baznīcas sūtībā un kalpošanu tās vienībai.


Lūgšana un liturģija
1073
2558

Liturģija ir arī piedalīšanās Kristus lūgšanā, kas Svētajā Garā tiek raidīta Tēvam. Tajā katra kristīgā lūgšana rod savu avotu un galamērķi. Liturģijā iekšējais cilvēks iesakņojas un ieaug [12] Dieva lielajā mīlestībā, "ar kuru Viņš mūs mīlēja" ( Ef 2, 4) savā mīļotajā Dēlā. Tas ir tas pats "Dieva brīmumdarbs", kas ikvienā lūgšanā tiek iekšēji izdzīvots un padziļināts "katru brīdi [..] Garā" ( Ef 6, 18).


Katehēze un liturģija
1074

"Liturģija ir virsotne, uz kuru tiecas Baznīcas darbība, un vienlaikus avots, no kura tā smeļas visu savu spēku." [13] Tātad tā ir īpaši piemērota vieta Dieva tautas katehēzei. "Katehēze ir nesaraujami saistīta ar katru liturģisko un sakramentālo darbību, jo sakramentos, it īpaši Euharistijā, Kristus Jēzus darbojas visā pilnībā, lai pārveidotu cilvēkus." [14]

1075
426
774

Liturģiskās katehēzes nolūks ir ievadīt Kristus noslēpumā (tā ir mistagōgia (gr.)), ejot no redzamā uz neredzamo, no zīmes uz īstenību, no "sakramentiem" uz "noslēpumiem". Šī katehēze ir atkarīga no vietējiem un reģionālajiem katehismiem. Šis Katehisms, kura mērķis ir kalpot visai Baznīcai tās ritu un kultūru dažādībā [15], izklāstīs to, kas ir pamatā un kas - kopējs visai Baznīcai, aplūkojot liturģiju kā noslēpumu un svinēšanu ( pirmā sadaļa ), pēc tam - septiņus sakramentus un sakramentālijas ( otrā sadaļa ).


[1]Sal. Ef 3, 4.
[2] Vatikāna II koncils, Konst. Sacrosanctum Concilium, 2: AAS 56 (1964), 99. lpp.
[3] Vatikāna II koncils, Konst. Sacrosanctum Concilium, 2: AAS 56 (1964), 97. un 98. lpp.
[4]Sal. 17, 4.
[5]Sal. Apd 13, 2; Lk 1, 23.
[6]Sal. Rom 15, 16; Flp 2, 14-17. 30.
[7]Sal. Rom 15, 27; 2 Kor 9, 12; Flp 2, 25.
[8]Sal. Ebr 8, 2. 6.
[9] Vatikāna II koncils, Konst. Sacrosanctum Concilium, 7: AAS 56, (1964), 101. lpp.
[10] Vatikāna II koncils, Konst. Sacrosanctum Concilium, 11: AAS 56, (1964), 103. lpp.
[11] Vatikāna II koncils, Konst. Sacrosanctum Concilium, 9: AAS 56, (1964), 101. lpp.
[12]Sal. Ef 3, 16-17.
[13] Vatikāna II koncils, Konst. Sacrosanctum Concilium, 10: AAS 56, (1964), 102. lpp.
[14] Jānis Pāvils II, Ap. pamud. Catechesi tradendæ, 23: AAS 71 (1979), 1296. lpp.
[15] Vatikāna II koncils, Konst. Sacrosanctum Concilium, 3-4: AAS 56, (1964), 98. lpp.