Trešā daļa. Dzīve Kristū

Jūnija Basa sarkofāga centrālā daļa. Sarkofāgs atrasts Romā, zem Sv. Pētera bazilikas apliecinājuma vietas ( Confessio ), un tiek datēts ar 359. gadu.

Kristus - godībā, attēlots kā jauneklis (tā ir Viņa dievišķības zīme), sēž uz debesu troņa, balstot kājas uz pagānu debess dieva Urāna. Līdzās Viņam stāv apustuļi Pēteris un Pāvils, kas, pagriezušies pret Kristu, saņem no Viņa divus Rakstu tīstokļus - jauno likumu.

Kā Mozus uz Sinaja kalna no Dieva bija saņēmis veco likumu, tā tagad apustuļi, kurus pārstāv abi viņu vadītāji, saņem no Kristus, Dieva Dēla, debesu un zemes Kunga, jauno likumu, kas rakstīts ne vairs uz akmens plāksnēm, bet kuru Svētais Gars iegravējis ticīgo sirdīs. Kristus dod spēku dzīvot "jaunu dzīvi" (nr. 1697). Viņš nāk piepildīt mūsos bausli, kuru mums devis mūsu pašu labā (sal. nr. 2074).

1691
790

"Kristieti, apzinies savu cieņu! Tagad tu esi dievišķās dabas līdzdalībnieks, tādēļ nezaudē savu vērtību, atgriezdamies savā agrākajā dzīvē, kas bija pagrimusi. Arvien paturi prātā, kas ir tava Galva, kam tu piederi, un kādas Miesas loceklis tu esi. Atceries, ka tu esi izrauts no tumsas varas un ienests Dieva gaismā un valstībā." [1]

1692

Ticības apliecinājums izsaka to, cik diženas ir dāvanas, ko Dievs devis cilvēkam, jau viņu radot, un vēl jo vairāk - viņu atpestījot un svētdarot. Ko ticība apliecina, to sakramenti piešķir: caur sakramentiem, kurus pieņemot, cilvēks atdzimst jaunai dzīvei, kristieši ir kļuvuši "Dieva bērni" ( 1 Jņ 3, 1) [2] un "dievišķās dabas līdzdalībnieki" ( 2 Pēt 1, 4). Ticībā atzīstot savu jauniegūto cieņu, kristieši ir aicināti turpmāk dzīvot Kristus Evaņģēlija cienīgu dzīvi. [3] Caur sakramentiem un lūgšanu viņi saņem Kristus žēlastību un Viņa Gara dāvanas, kas kristiešus dara spējīgus tā dzīvot.

1693

Kristus Jēzus vienmēr darījis to, kas patīkams Tēvam. [4] Viņš vienmēr dzīvojis pilnīgā vienotībā ar Tēvu. Tieši tāpat arī Viņa mācekļi ir aicināti dzīvot zem Tēva skatiena, kurš "redz [..] noslēpumus" ( Mt 6, 6), lai kļūtu "pilnīgi, kā [..] debesu Tēvs ir pilnīgs" ( Mt 5, 47).

1694
1267

Ar Kristību iekļauti Kristū [5] , kristieši ir miruši grēkam un dzīvo Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū [6], tādējādi viņi ir līdzdalīgi augšāmceltā Kristus dzīvē [7]. Sekojot Kristum un esot vienībā ar Viņu [8], kristieši var censties līdzināties Dievam kā Viņa mīļotie bērni un dzīvot mīlestībā [9], savas domas, vārdus un darbus saskaņojot ar pārliecību, kas ir Kristū Jēzū [10], un sekojot Viņa piemēram [11].

1695

"Attaisnoti Kunga Jēzus Kristus vārdā un mūsu Dieva Garā" ( 1 Kor 6, 11), svētdarīti un aicināti būt svēti [12], kristieši ir kļuvuši "templis Svētajam Garam" ( 1 Kor 6, 19). Šis "Dēla Gars" māca tiem lūgt Tēvu [13] un, kļuvis tiem par dzīvību, vada viņus darbībā [14], lai tie nestu Gara augļus [15] darbīgā mīlestībā. Dziedinot grēka radītās brūces un mūs garīgi pārveidojot, Svētais Gars atjauno mūsu sirdis [16], Viņš mūs apgaismo un stiprina, lai mēs dzīvotu kā "gaismas bērni" ( Ef 5, 8) "pēc visa labā, taisnīgā un patiesā" (sal. Ef 5, 9).

1696
1970

Kristus ceļš "ved uz dzīvību" (Mt 7, 14 ), bet pretējais ceļš "ved uz pazušanu" ( Mt 17, 13). [17] Evaņģēlija līdzība par diviem dažādajiem ceļiem joprojām tiek izmantota Baznīcas katehēzē. Tā liecina par to, cik svarīgi mūsu pestīšanai ir morālas dabas lēmumi. "Ir divi ceļi: viens ved uz dzīvību, otrs - uz nāvi; bet starp tiem ir milzīga atšķirība." [18]

1697

Katehēzē ir svarīgi pilnīgi skaidri atklāt gan prieku, ko rodam, ejot Kristus ceļu, gan šī ceļa prasības. [19] "Jaunās dzīves" (sal. Rom 6, 4) - dzīves Kristū - katehēze būs:

737

- katehēze par Svēto Garu, iekšējās dzīves Skolotāju, kas māca, kā dzīvot saskaņā ar Kristu; par Svēto Garu kā mīļu Viesi un Draugu, kas iedvesmo, vada, izlabo un stiprina šo dzīvi;

1938

- katehēze par žēlastību, jo mēs esam pestīti, pateicoties žēlastībai, un, pateicoties žēlastībai, mūsu darbi var nest augļus mūžīgajai dzīvei;

1716

- katehēze par Kalna svētībām, jo Kristus ceļš galvenajos vilcienos ir norādīts Kalna sprediķī izteiktajās svētībās kā vienīgais ceļš uz mūžīgo laimi, pēc kuras ilgojas cilvēka sirds;

1846

- katehēze par grēku un piedošanu, jo, neatzīstot sevi par grēcinieku, cilvēks nevar iepazīt patiesību par sevi pašu, kas ir pareizas rīcības nosacījums, un, ja cilvēkam nebūtu dāvāta piedošana, tad šī iepazītā patiesība tam būtu nepanesama;

1803

- katehēze par cilvēciskajiem tikumiem, kas ļauj saskatīt skaistumu un pievilcību, ko sevī ietver cilvēka gatavība uz labo;

1812

- katehēze par kristīgajiem ticības, cerības un mīlestības tikumiem, kas smeļas iedvesmu svēto dzīves piemēros;

2067

- katehēze par divkāršo mīlestības bausli, kas izklāstīta desmit baušļos;

946

- Baznīcas katehēze, jo vienīgi daudzveidīgā "garīgo labumu" apmaiņā un "svēto sadraudzībā" kristīgā dzīve var pilnveidoties, izplatīties un dāvāt sevi citiem.

1698
426

Šīs katehēzes pirmais un pēdējais atskaites punkts vienmēr būs pats Kristus, kas ir "ceļš, patiesība un dzīvība" ( 14, 6). Ticībā uzlūkojot Viņu, tie, kas tic Kristum, var cerēt, ka Kristus pats īstenos viņos savus apsolījumus, un, ka mīlot Kristu ar to mīlestību, ar kuru Viņš pats tos ir mīlējis, tie veiks savai cieņai atbilstošus darbus:


"Es jūs lūdzu ņemt vērā [..] to, ka mūsu Kungs Jēzus Kristus ir jūsu patiesā Galva un ka jūs esat viens no Viņa ķermeņa locekļiem. [..] Viņš jums ir tas pats, kas galva ir ķermeņa locekļiem; viss, kas ir Viņam, pieder arī jums: Viņa gars, Viņa sirds, Viņa miesa, Viņa dvēsele un visas Viņa spējas [..]. Jūsu pienākums ir lietot tās kā jūsu īpašumu, lai kalpotu Dievam, teiktu, mīlētu un slavētu Viņu. Jūs piederat Kristum, kā ķermeņa locekļi pieder galvai. Tādēļ Viņš dedzīgi vēlas izmantot visu, kas ir jūsos, kā savu īpašumu, lai kalpotu savam Tēvam un godinātu Viņu." [20]


"Dzīve man ir Kristus." ( Flp 1, 21)


[1]Sv. Leons Lielais, Sermo, 21, 3: CCL 138, 88 (PL 54, 192-193).
[2]Sal. 1, 12.
[3]Sal. Flp 1, 27.
[4]Sal. 8, 29.
[5]Sal. Rom 6, 5.
[6]Sal. Rom 6, 11.
[7]Sal. Kol 2, 12.
[8]Sal. 15, 5.
[9]Sal. Ef 5, 1-2.
[10]Sal. Flp 2, 5.
[11]Sal. 13, 12-16.
[12]Sal. 1 Kor 1, 2.
[13]Sal. Gal 4, 6.
[14]Sal. Gal 5, 25.
[15]Sal. Gal 5, 22.
[16]Sal. Ef 4, 23.
[17]Sal. At 30, 15-20.
[18] Didahe, 1, 1: SC 248, 140 ( Funk 1, 2).
[19]Sal. Jānis Pāvils II, Ap. pamud. Catechesi tradendae, 29: AAS 71 (1979), 1301. lpp.
[20]Sv. Jānis Ēds, Le Cœur admirable de la Très Sacrée Mère de Dieu, 1, 5: Kopotie raksti, 6. sēj., (Parīze, 1908); 113. un 114. lpp.