Otrā sadaļa. Desmit baušļi


"Mācītāj, kas [..] man jādara...?"
2052
1858

"Mācītāj, kas labs man jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvi?" Jaunajam cilvēkam, kas Viņam uzdod šo jautājumu, Jēzus atbild, vispirms uzsvērdams nepieciešamību atzīt, ka Dievs vienīgais "ir labs", ka Viņš ir visaugstākais Labums un visa labā avots. Tad Jēzus viņam saka: "Ja tu gribi ieiet dzīvībā, pildi baušļus!" Un savam sarunbiedram Viņš atgādina baušļus, kas attiecas uz tuvākmīlestību: "Tu nenokausi, tu nepārkāpsi laulību, tu nezagsi, tu nesniegsi nepatiesu liecību, godā tēvu un māti!" Visbeidzot Jēzus apkopo šos baušļus, izceļot pozitīvo: "Tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu." ( Mt 19, 16-19)

2053
1968
1973

Šo pirmo atbildi papildina sekojošā: "Ja tu gribi būt pilnīgs, ej, pārdod, kas tev ir, un atdod nabagiem, un tev būs manta debesīs; un nāc, seko man." ( Mt 19, 21) Tā nenoliedz iepriekšējo. Sekot Jēzum Kristum - tas nozīmē arī izpildīt baušļus. Likums nav atcelts [1], taču cilvēks tiek aicināts saskatīt to sava Mācītāja Personā, kas ir pilnīgs tā piepildījums. Trīs sinoptiskajos evaņģēlijos Jēzus aicinājums bagātajam jauneklim sekot Viņam mācekļa paklausībā, ievērojot baušļus, ir saistīts ar aicinājumu dzīvot nabadzībā un šķīstībā. [2] Evaņģēliskie padomi nav atdalāmi no baušļiem.

2054
581

Jēzus pārņēma desmit baušļus, taču Viņš atklāj Svētā Gara spēku, kas darbojas to burtā. Viņš sludināja taisnību, kas pārspēj kā rakstu mācītāju un farizeju [3], tā arī pagānu taisnību [4]. Viņš izsklāstīja visas baušļu prasības: "Jūs esat dzirdējuši, ka sentēviem ir sacīts: 'Tev nebūs nokaut [..].' Bet es jums saku: Ikviens, kas dusmojas uz savu brāli, ir nododams tiesai." ( Mt 5, 21-22)

2055
129

Kad Viņam uzdod jautājumu: "Kurš bauslis Likumā ir vislielākais?" ( Mt 22, 36), Jēzus atbild: "Tev būs mīlēt Kungu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un ar visu savu prātu. Tas ir pirmais un vislielākais bauslis. Bet otrs ir līdzīgs tam: Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu! Šajos divos baušļos ir ietverts viss Likums un pravieši." ( Mt 22, 37-40) [5] Desmit baušļi jāskata šī dubultā un vienīgā mīlestības baušļa gaismā, kas ir Likuma pilnība:


"Jo baušļi: 'Tev nebūs laulību pārkāpt', 'Tev nebūs nokaut', 'Tev nebūs zagt', 'Tev nebūs iekārot' un, ja vēl ir kāds cits bauslis, tie ir ietverti šai pavēlē: 'Mīli savu tuvāko kā sevi pašu.' Mīlestība tuvākajam nedara ļaunu. Tāpēc mīlestība ir Likuma vispilnīgākais piepildījums." ( Rom 13, 9-10)


Dekalogs jeb desmit baušļi Svētajos Rakstos
2056
700
62

Vārds "dekalogs" burtiski nozīmē "desmit vārdi" ( Izc 34, 28; At 4, 13; 10, 4). Šos "desmit vārdus" Dievs savai tautai atklāja svētajā kalnā. Viņš tos uzrakstīja ar "savu pirkstu" [6], atšķirībā no pārējiem priekšrakstiem, kurus uzrakstījis Mozus [7]. Tie ir Dieva vārdi vistiešākajā un augstākajā nozīmē. Mums tos sniedz Izceļošanas grāmata [8] un Atkārtotā likuma grāmata [9]. Jau Vecās Derības rakstos ir atsauces uz "desmit vārdiem" [10], taču to pilnā nozīme tiek atklāta Jaunajā Derībā Jēzū Kristū.

2057
2084

Desmit baušļi vispirms kļūst saprotami izceļošanas kontekstā, kas ir centrālais Vecās Derības notikums - Dieva īstenotā lielā atbrīvošana. Šie "desmit vārdi", vai tie būtu formulēti kā priekšraksti, kuros pausts aizliegums, vai arī kā pozitīva rakstura likumi (kā, piemēram, "Godā savu tēvu un savu māti"), norāda, kādai jābūt dzīvei, kas atbrīvota no grēka verdzības. Desmit baušļi ir dzīvības ceļš:


"Ja tu klausīsi [..] baušļiem, kurus es tev šodien dodu, lai tu mīlētu Kungu, savu Dievu, un staigātu Viņa ceļus, un pildītu Viņa pavēles un baušļus, un likumus, tad tu dzīvosi. Un Viņš tevi vairos." ( At 30, 16)

2170

Šis desmit baušļu atbrīvojošais spēks parādās, piemēram, bauslī par sabata atpūtu, kuru nākas ievērot arī svešiniekiem un kalpiem:


"Piemini, ka arī pats kalpoji verdzībā Ēģiptē un ka tevi no turienes izveda Kungs, tavs Dievs, ar varenu roku un izstieptu elkoni." ( At 5, 15)

2058
1962

"Desmit vārdi" apkopo un pasludina Dieva likumu: "Visai jūsu sapulcei kalnā Kungs izteica šos vārdus cauri ugunij, mākonim un tumsai, ar stipru balsi un nekā nepielika klāt; Viņš tos uzrakstīja uz divām akmens plāksnēm, kuras iedeva man." ( At 5, 22) Tieši šī iemesla dēļ abas akmens plāksnes tiek sauktas par "liecību" ( Izc 25, 16). Tās patiešām satur starp Dievu un Viņa svēto tautu noslēgtās derības nosacījumus. Šīs "liecības plāksnes" ( Izc 31, 18; 32, 15; 34, 29) ir jānovieto "šķirstā" ( Izc 25, 16; 40, 1-3).

2059
707
2823

"Desmit vārdus" Dievs izrunā brīdī, kad Viņš atklāj sevi ("Vaigu vaigā Kungs ir ar jums runājis uz tā kalna no uguns liesmām": At 5, 4). Tie pieder atklāsmei, kurā Dievs atklāj sevi un savu godību. Baušļi ir dāvana, ar kuru Dievs dāvā pats sevi un savu svēto gribu. Darot zināmu savu gribu, Dievs atklāj sevi savai tautai.

2060
62

Baušļu un Likuma dāvana pieder derībai, kuru Dievs noslēdz ar savējiem. Saskaņā ar Izceļošanas grāmatu, "desmit vārdu" atklāsme tiek dota brīdī starp derības piedāvājumu [11] un tās noslēgšanu [12] pēc tam, kad tauta bija apņēmusies "darīt" visu, ko Kungs tai sacīja, un būt "paklausīga" [13]. Desmit baušļi tiek doti tikai pēc atgādinājuma par derību ("Kungs, mūsu Dievs, ir noslēdzis ar mums derību uz Horeba": At 5, 2).

2061

Baušļu nozīme pilnībā atklājas derības ietvaros. Saskaņā ar Rakstiem, cilvēka morālā rīcība savu pilno nozīmi iegūst derībā. Pirmais no "desmit vārdiem" atgādina, ka Dievs pirmais ir iemīlējis savu tautu:

2086

"Tā kā, saņemot sodu par izdarīto pārkāpumu, cilvēks no brīvības paradīzes ir pārgājis uz verdzību šai pasaulē, tad pirmais dekaloga teikums, pirmais Dieva baušļu vārds attiecas uz brīvību: 'Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedu no Ēģiptes zemes, no verdzības nama.' ( Izc 20, 2; At 5, 6)" [14]

2062
142
2002

Un tikai pēc tam seko baušļi kā tādi; tie izsaka noteikumus, ar kādiem saistīta piederība Dievam, kuru nodibinājusi derība. Morāliskā dzīve ir atbilde Kunga mīlestības pilnajam priekšlikumam. Tā ir Dieva atzīšana, paklausīga sekošana Viņam un pateicības kults. Tā ir sadarbība ar Dievu Viņa nodoma īstenošanā vēstures gaitā.

2063
878

Derību un dialogu starp Dievu un cilvēku vēlreiz apliecina tas, ka visi pienākumi izteikti pirmajā personā ("Es esmu Kungs...") un tiek adresēti otrai personai ("Tu..."). Visos Dieva baušļos adresāts tiek apzīmēts ar kādu atsevišķu personas vietniekvārdu. Vēršoties pie visas tautas, Dievs savu gribu tai pašā laikā dara zināmu katram atsevišķi:


"Viņš [Kungs] deva rīkojumu mīlēt Dievu, būt taisnīgam pret savu tuvāko, lai cilvēks būtu taisnīgs un Dieva cienīgs. Tādējādi ar desmit baušļiem Dievs iepriekš sagatavoja cilvēku, lai tas kļūtu par Viņa draugu un viena sirds un dvēsele ar savu tuvāko. [..] Un tāpat [dekaloga vārdi] bez izmaiņām attiecas arī uz mums [kristiešiem]. Līdz ar Kunga atnākšanu miesā tie nevis tiek atmesti, bet gan iegūst plašumu un lielāku spēku." [15]


Desmit baušļi Baznīcas Tradīcijā
2064

Baznīcas Tradīcija, būdama uzticīga Svētajiem Rakstiem un sekojot Jēzus piemēram, atzīst, ka desmit baušļi ir īpaši svarīgi un nozīmīgi.

2065

Sākot ar sv. Augustīnu, "desmit baušļi" ieņem ievērojamu vietu katehēzē, kas paredzēta tiem, kas gatavojas uz Kristību, un arī visiem ticīgajiem. 15. gadsimtā izveidojas paradums desmit baušļu priekšrakstus izteikt dzejiskā, viegli iegaumējamā un pozitīvā formā. Tā tiek lietota vēl šodien. Baznīcas katehismi kristīgās morāles mācību bieži vien ir izklāstījuši atbilstoši "desmit baušļiem".

2066

Baušļu iedalījums un kārtas numurs vēstures gaitā ir mainījies. Šis katehisms ievēro svētā Augustīna ieviesto baušļu iedalījumu, kas kļuvis tradicionāls katoliskajā Baznīcā. Tādu to saglabājuši arī luterāņi. Grieķu tēvi veikuši nedaudz atšķirīgu iedalījumu, kas atrodams ortodoksālajās Baznīcās un protestantu kopienās.

2067
1853

Desmit baušļi izsaka prasību mīlēt Dievu un tuvāko. Trīs pirmie baušļi vairāk attiecas uz mīlestību pret Dievu, pārējie septiņi - uz tuvākmīlestību.


"Tā kā ir divi mīlestības baušļi, par kuriem Kungs teicis, ka tajos ietverts viss Likums un pravieši, [..] tad arī visi desmit baušļi tika doti uz divām plāksnēm. Ir sacīts, ka trīs baušļi tikuši uzrakstīti uz vienas, bet septiņi - uz otras plāksnes." [16]

2068
1993
888

Tridentas koncils māca, ka desmit baušļi kristiešiem ir obligāti un ka attaisnotajam cilvēkam joprojām tie ir jāievēro. [17] Vatikāna II koncils apstiprina: "Bīskapi, apustuļu pēcteči, saņem no Kunga [..] sūtību mācīt visas tautas un sludināt Evaņģēliju visai radībai, lai visi cilvēki ar ticību, Kristību un baušļu izpildīšanu nonāktu līdz pestīšanai." [18]


Desmit baušļu vienība
2069
2534

Desmit baušļi veido nedalāmu veselumu. Katrs atsevišķais "vārds" ir saistīts ar jebkuru citu un ar visiem kopā; tie viens otru nosaka. Abas baušļu plāksnes viena otru izgaismo; tās veido organisku vienību. Pārkāpt vienu bausli nozīmē pārkāpt visus pārējos. [19] Mēs nevaram godāt otru cilvēku, nesvētījot Dievu - viņa Radītāju. Mēs nevaram pielūgt Dievu, nemīlot visus cilvēkus - Viņa radības. Desmit baušļi vieno cilvēka reliģisko un sabiedrisko dzīvi.


Desmit baušļi un dabiskais likums
2070
1955

Desmit baušļi pieder Dieva Atklāsmei. Tai pašā laikā tie mums atklāj cilvēka patieso cilvēciskumu. Tie izgaismo galvenos pienākumus, tātad arī pamattiesības, kas piemīt cilvēka dabai. Desmit baušļi satur īpašu "dabiskā likuma" izklāstu:


"Dievs vispirms atgādināja cilvēkiem dabiskā likuma norādījumus, kurus kopš iesākuma bija ierakstījis viņu sirdīs: Dievs deva desmit baušļus. Ja cilvēks tos neievērotu, viņš neiegūtu pestīšanu. Dievs nekādu citu prasību cilvēkam neuzlika." [20]

2071
1960

Desmit baušļu prasības, kaut arī tās ir sasniedzamas ar prātu vien, ir dotas Atklāsmē. Lai pilnīgi un droši iepazītu dabiskā likuma prasības, grēcīgajai cilvēcei bija vajadzīga šī Atklāsme:


"Patiesi, desmit baušļu prasību pilnīgs izklāsts, cilvēkam atrodoties grēka stāvoklī, bija nepieciešams tādēļ, ka viņa prāts bija aptumšots un griba - sakropļota." [21]

1777

Dieva baušļus mēs pazīstam, pateicoties dievišķajai Atklāsmei, kuru mēs saņemam Baznīcā, un pateicoties morāliskās sirdsapziņas balsij.


Desmit baušļu obligātais raksturs
2072
1858
1958

Tā kā desmit baušļi izsaka cilvēka pamatpienākumus pret Dievu un savu tuvāko, tad galvenokārt tie satur ļoti svarīgas prasības. Savā būtībā tās ir nemainīgas, un tās ir obligātas vienmēr un visur. Neviens nevar cilvēku no tām atbrīvot. Desmit baušļus cilvēka sirdī ierakstījis Dievs.

2073

Paklausība baušļiem ietver arī tādas obligātas prasības, kuru matērija pati par sevi nav tik svarīga. Tā, piemēram, vārdiski apvainojumi ir aizliegti ar piekto bausli, taču par smagu pārkāpumu tie kļūst tikai zināmos apstākļos vai atkarībā no paša apvainotāja nodoma.


"Bez manis jūs nekā nespējat darīt"
2074
2732
521

Jēzu sacīja: "Es esmu vīnakoks, jūs - atvases. Kas paliek manī, un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs nekā nespējat darīt." ( 15, 5) Augļi, par ko te tiek runāts, ir dzīves svētums, kas sasniegts vienotībā ar Kristu. Kad mēs ticam uz Jēzu Kristu, pieņemam Viņu Vissvētajā Sakramentā un ievērojam Viņa baušļus, tad Pestītājs pats nāk mūsos mīlēt savu Tēvu un savus brāļus, mūsu Tēvu un mūsu brāļus. Viņa Persona, pateicoties Svētajam Garam, kļūst par dzīvu un iekšēju mūsu rīcības likumu. "Tas ir mans bauslis, lai jūs cits citu mīlētu, kā es jūs esmu iemīlējis." ( 15, 12)


Kopsavilkums

2075

"Kas labs man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?" - "Ja [..] gribi ieiet dzīvībā, pildi baušļus." ( Mt 19, 16-17)

2076

Ar savu dzīves veidu un sludināšanu Jēzus ir apliecinājis mūžīgo vērtību, kas piemīt desmit baušļiem.

2077

Desmit baušļi ir doti derības ietvaros, kuru Dievs noslēdza ar savu tautu. Dieva baušļi savu patieso nozīmi iegūst šajā derībā un pateicoties tai.

2078

Baznīcas Tradīcija, būdama uzticīga Svētajiem Rakstiem un sekojot Jēzus piemēram, ir atzinusi, ka desmit baušļi ir īpaši svarīgi un nozīmīgi.

2079

Desmit baušļi veido organisku vienību, kurā katrs "vārds" jeb "bauslis" attiecas uz visu kopumu. Pārkāpt vienu bausli nozīmē pārkāpt visu Likumu. [22]

2080

Desmit baušļi īpašā veidā izklāsta dabisko likumu. Tie mums ir zināmi, pateicoties dievišķajai Atklāsmei un cilvēka prāta gaismai.

2081

Desmit baušļi pirmām kārtām izsaka ļoti svarīgas prasības, kas cilvēkam ir obligātas. Tomēr paklausīt šīm prasībām nozīmē ievērot arī tādus noteikumus, kuru matērija pati par sevi ir viegla.

2082

Ko Dievs ir pavēlējis, to Viņš ar savu žēlastību dara iespējamu.


[1]Sal. Mt 5, 17.
[2]Sal. Mt 19, 6-12. 21. 23-29.
[3]Sal. Mt 5, 20.
[4]Sal. Mt 5, 46-47.
[5]Sal. At 6, 5; Lev 19, 18.
[6]Sal. Izc 31, 18; At 5, 22.
[7]Sal. At 31, 9. 24.
[8]Sal. Izc 20, 1-17.
[9]Sal. At 5, 6-22.
[10]Sal., piem., Os 4, 2; Jer 7, 9; Ez 18, 5-9.
[11]Sal. Izc 19.
[12]Sal. Izc 24. -
[13]Sal. Izc 24, 7.
[14] Origēns, In Exodum homīlija, 8, 1: SC 321, 242 (PG 12, 350).
[15]Sv. Irenejs no Lionas, Adversus hæreses, 4, 16, 3-4: SC 100, 566-570 (PG 7, 1017-1018).
[16]Sv. Augustīns, Sermo, 33, 2: CCL 41, 414 (PL 38, 208).
[17]Sal. Tridentas koncils, 6. sesija, Dekr. De iustificatione, kanoni 19-20: DS 1569-1570.
[18] Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Lumen gentium, 24: AAS 57 (1965).
[19]Sal. Jk 2, 10-11.
[20]Sv. Irenejs no Lionas, Adversus hæreses, 4, 15, 1: SC 100, 548 (PG 7, 1012).
[21]Sv. Bonaventūra, In quattuor libros Sententiarum, 3, 37, 1, 3: Opera omnia, 3. sēj. (Ad Claras Aquas, 1887), 819. un 820. lpp.
[22]Sal. Jk 2, 10-11.