Otrā nodaļa. Lūgšanas tradīcija

2650
75

Lūgšana neaprobežojas tikai ar spontāna iekšēja impulsa izpausmi: lai lūgtos, to vajag gribēt. Nepietiek tikai ar to, ka zinām, ko Svētie Raksti atklāj par lūgšanu: ir vajadzīgs arī mācīties lūgties. Taču Svētais Gars tieši dzīvās pārmantotības ceļā (caur svēto Tradīciju) "Baznīcā, kas tic un lūdzas" [1] māca lūgšanu Dieva bērniem.

2651
94

Kristīgās lūgšanas tradīcija ir viens no veidiem, kā pieaug ticības Tradīcija. Īpaši tas notiek, pateicoties ticīgo, kuri savās sirdīs glabā pestīšanas notikumus un vārdus, kontemplācijai un pētījumiem, kā arī viņu dziļajai garīgās realitātes pieredzei. [2]


1. Artikuls. Pie lūgšanas avotiem

2652
694

Svētais Gars ir "dzīvais ūdens", kas lūdzēja sirdī "plūst mūžīgajai dzīvei". [3] Tas ir Viņš, kas mums māca saņemt šo Dzīvi pie paša Avota - Kristus. Taču kristīgajā dzīvē ir daudzas avota iztekas, pie kurām Kristus mūs gaida, lai padzirdinātu mūs ar Svēto Garu:


Dieva Vārds
2653
133
1100

Baznīca "neatlaidīgi un īpašā veidā mudina visus Kristum ticīgos ar biežu un regulāru dievišķo Rakstu lasīšanu apgūt 'Kristus Jēzus [..] pazīšanas visaugstāko vērtību' ( Flp 3, 8) [..]. Taču Svēto Rakstu lasīšanu jāpavada lūgšanai, lai starp Dievu un cilvēku izveidotos cieša saruna, jo 'lūgšanā mēs vēršamies tieši pie Viņa, Viņu mēs klausāmies, kad lasām dievišķos pravietojumus'" [4].

2654

Garīgie tēvi, pārfrāzējot Mateja evaņģēlija 7. nodaļas 7. pantu, īsos vārdos sekojoši apraksta tādas sirds noskaņojumu, kas lūgšanā bagātinājusi sevi ar Dieva Vārdu: "Meklējiet lasīdami, un jūs atradīsiet apcerēdami; klauvējiet lūgdamies, un jums atvērs kontemplācijā." [5]


Baznīcas liturģija
2655
1073
368

Kristus un Svētā Gara, kas Baznīcas sakramentālajā liturģijā sludina, aktualizē un piešķir pestīšanas noslēpumu, sūtība turpinās sirdī, kas lūdzas. Dažreiz garīgie tēvi šādu sirdi salīdzina ar altāri. Lūgšana liturģiju padara iekšēju un uzņem to sevī gan tās svinēšanas laikā, gan arī pēc tam. Pat arī tad, ja lūgšana norisinās "slepenībā" ( Mt 6, 6), tā vienmēr ir Baznīcas lūgšana. Tā ir komūnija-vienotība ar Vissvēto Trīsvienību. [6]


1812,1829
Dievišķie tikumi
2656

Lūgšanā mēs ieejam tāpat, kā ieejam liturģijā: pa šaurajām ticības durvīm. Caur Viņa klātbūtnes zīmēm mēs meklējam Kunga Vaigu, ilgojamies pēc tā un gribam klausīties un glabāt Viņa Vārdu.

2657

Svētais Gars, kas māca mums svinēt liturģiju, gaidot Kristus atkalatnākšanu, māca mūs lūgties cerībā. Un, otrādi, Baznīcas lūgšana un personiskā lūgšana šo cerību mūsos uztur. Īpaši to var sacīt par psalmiem, kas ar savu konkrēto un daudzveidīgo izteiksmi māca mūs balstīt savu cerību uz Dievu: "Es gaidīt gaidīju Kungu, un Viņš man pievērsās. Un Viņš uzklausīja manu saucienu." ( Ps 40, 2) "Dievs, cerības devējs, lai piepilda jūs, kas ticat, ar visu prieku un mieru, lai jūs būtu bagāti cerībā un Svētā Gara spēkā." ( Rom 15, 13)

2658
826

"Cerība nepieviļ, jo Dieva mīlestība ir ielieta mūsu sirdīs caur Svēto Garu, kas mums ir dots." ( Rom 5, 5) Lūgšana, kas veidojusies liturģiskajā dzīvē, visu smeļas mīlestībā, ar kuru mūs mīl Kristus un kura mums piešķir spēju atbildēt Kristus mīlestībai, mīlot tāpat, kā Viņš mūs ir mīlējis. Mīlestība ir vienīgais lūgšanas avots ; kas tajā smeļas sev spēkus, tas sasniedz lūgšanas virsotnes:


"Es Tevi mīlu, ak mans Dievs, un mana vienīgā vēlēšanās ir Tevi mīlēt līdz pat pēdējam elpas vilcienam. Es Tevi mīlu, ak mans bezgalīgi mīlamais Dievs; es labāk gribētu mirt, Tevi mīlēdams, nekā dzīvot, Tevi nemīlējis. Es Tevi mīlu, Kungs, un vienīgā žēlastība, ko es Tev lūdzu, ir Tevi mīlēt mūžīgi. [..] Mans Dievs, pat ja mana mēle nevar ik brīdi pateikt, ka es Tevi mīlu, es gribu, lai mana sirds Tev to atkārtotu tikpat daudz reižu, cik es ieelpoju un izelpoju." [7]


"Šodien"
2659
1165
2837
305

Noteiktos brīžos mēs mācāmies lūgties, ieklausīdamies Kunga Vārdā un piedalīdamies Viņa Lieldienu noslēpumā, taču jebkurā mirklī, ikdienas notikumos mums tiek dāvāts Svētais Gars, lai mūsos dzimtu lūgšana. Jēzus mācība par lūgšanu ir līdzīga mācībai par Dieva apredzību [8] : laiks ir Tēva rokās, taču mēs Viņu sastopam tagadnē, - ne vakar, ne rīt, bet šodien: "Kaut jūs šodien dzirdētu Viņa balsi: 'Nenocietiniet savas sirdis.'" ( Ps 95, 8)

2660
2546
2632

Lūgties ikdienā, ik mirkli ir viens no debesu valstības noslēpumiem, kas atklāti "pašiem mazākajiem", Kristus kalpiem, nabagajiem garā, kas ir svētīgi. Ir taisnīgi un labi lūgties, lai taisnības un miera valstības atnākšana ietekmētu vēstures gaitu, taču tikpat svarīgi ir ar lūgšanu svētdarīt vienkāršas ikdienas dzīves situācijas. Ikviena lūgšanas forma var kļūt par ieraugu, ar kuru Kungs salīdzina debesu valstību [9].


Kopsavilkums

2661

Svētais Gars Baznīcā Dieva bērniem māca lūgties dzīvās pārmantotības - Tradīcijas - ceļā.

2662

Dieva Vārds, Baznīcas liturģija, dievišķie ticības, cerības un mīlestības tikumi ir lūgšanas avoti.


2. artikuls. Lūgšanas ceļš

2663
1201

Dzīvajā lūgšanas tradīcijā katra vietējā Baznīca piedāvā saviem ticīgajiem lūgšanas izpausmes formas saskaņā ar vēsturisko, sociālo un kultūras kontekstu, īpašus vārdus, melodijas, žestus, ikonogrāfiju. Noteikt, vai šie izvēlētie lūgšanas ceļi ir uzticīgi apustuliskajai ticības tradīcijai, pienākas vienīgi Baznīcas maģistērijam [10]. Ganītājiem un katehētiem pienākas izskaidrot šo lūgšanas ceļu nozīmi, kas vienmēr ir saistībā ar Jēzu Kristu.


Lūgšana Tēvam
2664
2780

Nav cita kristīgas lūgšanas ceļa, kā vienīgi Kristus. Mūsu lūgšana - vai tā būtu izteikta kopīgi vai personiski, vai tā būtu balsī izrunāta vai iekšēja, aizsniedz Tēvu vienīgi tad, ja mēs lūdzamies Jēzus " vārdā". Un tā caur Jēzus svēto cilvēciskumu Svētais Gars mums māca lūgt Dievu, mūsu Tēvu.


Lūgšana Jēzum
2665
451

Baznīcas lūgšana, kuras barība ir Dieva Vārds un liturģija, māca mūs lūgt Kungu Jēzu. Pat ja tā īpaši vēršas pie Tēva, ikvienā liturģiskajā tradīcijā Baznīcas lūgšana satur tādas lūgšanas formas, ar kurām tā vēršas pie Kristus. Vairāki psalmi, kas guvuši savu aktualizāciju Baznīcas lūgšanā, un Jaunā Derība liek uz mūsu lūpām un iegravē mūsu sirdīs vārdus, ar kādiem mēs uzrunājam Kristu, lūgšanā vēršoties pie Viņa: Dieva Dēls, Dieva Vārds, Kungs, Pestītājs, Dieva Jērs, Karalis, mīļotais Dēls, Jaunavas Dēls, Labais Gans, mūsu Dzīvība, mūsu Gaisma, mūsu Cerība, mūsu Augšāmcelšanās, cilvēku Draugs...

2666
432
435

Taču visu ietver vārds, kuru Dieva Dēls saņēma iemiesojoties: JĒZUS. Cilvēka lūpām dievišķais vārds ir neizrunājams [11], taču, pieņēmis mūsu cilvēciskumu, Dieva Vārds padara sevi izrunājamu, un mēs varam Viņu piesaukt: "Jēzus", "JHVH glābj" [12]. Vārds "Jēzus" ietver visu: Dievu un cilvēku, visu radīšanu un pestīšanas norisi. Kad lūgšanā mēs sakām: "Jēzu!", mēs Viņu piesaucam, vēršamies pie Viņa, kas ir mūsos. Viņa vārds ir vienīgais, kas satur Viņa klātesamību, ko arī šis vārds nozīmē. Jēzus ir augšāmcēlies, un ikviens, kas piesauc Jēzus vārdu, saņem Dieva Dēlu, kas viņu mīlējis un par viņu ir sevi upurējis [13].

2667
2616

Šī tik vienkāršā ticības pilnā piesaukšana tika izmantota lūgšanas tradīcijā visdažādākajās formās - gan Austrumos, gan Rietumos. Visierastākā formula, kuru tālāk nodevušas Sinaja kalna, Sīrijas un Atosa kalna garīgas personības, ir šāda: "Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, apžēlojies par mums, grēciniekiem!" Tā saista kristoloģisko himnu no Vēstules filipiešiem 2, 6-11 ar muitnieku un gaismas meklētāju saucieniem. [14] Šīs lūgšanas rezultātā sirds ir noskaņota, lai atsauktos uz cilvēku postu un viņu Pestītāja žēlsirdību.

2668
435

Jēzus svētā vārda piesaukšana ir visvienkāršākais nemitīgās lūgšanas ceļš. Bieži piesaucot svēto vārdu ar pazemīgu sirdi, kas ir nomodā, lūgšana nepārvēršas " liekvārdībā" (sal. Mt 6, 7), tā "patur [..] [Vārdu] un pacietībā nes augļus". [15] Šī lūgšana iespējama "jebkurā laikā", jo tā ir nevis viens no darbošanās veidiem, bet vienīgā nodarbošanās - mīlēt Dievu; tā ikvienu cilvēka darbību iedzīvina un pārveido Kristū Jēzū.

2669
478
1674

Baznīca savā lūgšanā godina Jēzus Sirdi, tāpat kā tā piesauc Viņa Vissvēto vārdu. Tā pielūdz iemiesoto Vārdu un Viņa Sirdi, kas aiz mīlestības pret cilvēkiem ir ļāvusi mūsu grēkiem sevi caurdurt. Baznīca savā lūgšanā seko Pestītājam Krusta ceļā. Stacijas, kas ved no pretorija līdz Golgotas kalnam un kapam, iezīmē ceļu, kuru gāja Jēzus, kas ar savu svēto krustu ir atpircis pasauli.


"Nāc, Svētais Gars"
2670
683
2001
1310

"Neviens nevar pateikt bez Svētā Gara palīdzības: 'Jēzus ir Kungs.'" ( 1 Kor 12, 3) Ikreiz, kad uzsākam lūgt Jēzu, pats Svētais Gars ar savu pretimnākošo žēlastību ved mūs uz lūgšanas ceļa. Ja Viņš mūs māca lūgties, atgādinot mums par Kristu, tad kā gan lai nelūdzam arī Viņu? Tādēļ arī Baznīca ik dienas aicina mūs pazemīgi piesaukt Svēto Garu, it īpaši uzsākot un pabeidzot ikvienu svarīgu darbu.


"Kā gan Svētais Gars Kristības sakramentā varētu mani dievišķot, ja Viņš nebūtu jāpielūdz? Un ja jau Viņš ir jāpielūdz, vai tad Viņam nepienākas īpašs kults?" [16]

2671

Tradicionālākais veids, kā lūgt, lai pār mums nāk Svētais Gars, ir griezties pie Tēva caur Kristu, mūsu Kungu, lai Viņš mums dod Garu - Iepriecinātāju. [17] Jēzus māca lūgt Viņa vārdā tai pašā brīdī, kad Viņš apsola dāvāt Patiesības Garu. [18] Taču tikpat tradicionāla ir visvienkāršākā un vistiešākā lūgšana: "Nāc, Svētais Gars"; un ikviena liturģiskā tradīcija to attīstījusi savās antifonās un himnās:


"Nāc, Svētais Gars, piepildi savu ticīgo sirdis un Tavas mīlestības uguni tajās iededz." [19]


"Debesu Valdniek, Gars - Iepriecinātāj, Patiesības Gars, Tu, kas esi visur klātesošs un visu piepildi, Tu, kas esi vērtīgākais no visiem labumiem un dzīvības Avots, nāc, mājo mūsos, šķīstī mūs un glāb mūsu dvēseles, Tu, kas esi labs!" [20]

2672
695

Svētais Gars, kura svaidījums aptver visu mūsu būtni, ir kristīgās lūgšanas iekšējais Skolotājs. Viņš ir lūgšanas dzīvās tradīcijas veidotājs. Protams, lūgšanas ceļu ir tik, cik lūdzēju, taču Gars, kas darbojas visos un ir kopā ar visiem, ir viens un tas pats. Kristīgā lūgšana ir lūgšana Baznīcā, tāpēc ka tā ir vienotībā ar Svēto Garu.


Vienotībā ar svēto Dieva Māti
2673
689

Lūgšanā Svētais Gars vieno mūs ar viendzimušā Dēla Personu Viņa pagodinātajā cilvēciskumā. Caur Dēlu un Viņā mūsu lūgšana, kas ir Dieva bērnu lūgšana, Baznīcā nonāk vienotībā ar Jēzus Māti. [21]

2674
494

Pēc tam, kad viņa ticībā bija piekritusi eņģeļa vēstij un nelokāmi pie krusta palikusi tai uzticīga, Marija kļuva par Māti arī visiem viņas Dēla brāļiem un māsām, kas pagaidām ir svētceļnieki un pakļauti briesmām un postam. [22] Jēzus, vienīgais Vidutājs, ir mūsu lūgšanas ceļš; Marija, Viņa Māte un mūsu Māte, ir pilnīgi dzidra, tādējādi nekas viņā nekavē Jēzum atklāties caur viņu: viņa "rāda mums ceļu" (gr. Hodēgētria ), viņa ir šī ceļa "zīme" saskaņā ar tradicionālo ikonogrāfiju gan Austrumos, gan Rietumos.

2675
970
512
2619

Pamatojoties uz Marijas īpašo līdzdarbošanos Svētajam Garam, vietējās Baznīcas attīstīja lūgšanu svētajai Dieva Mātei, to centrējot Kristus Personā, kas atklājas Viņa dzīves noslēpumos. Neskaitāmajās himnās un antifonās, kas izsaka šo lūgšanu, parasti pārmaiņus vērojamas divas ievirzes: viena no tām "slavē" Kungu par "lielajām lietām", kuras Viņš ir veicis savas pazemīgās kalpones labā un caur viņu - visu cilvēku labā [23] ; otra no tām uztic Jēzus Mātei Dieva bērnu pazemīgos lūgumus un slavinājumus, jo viņa tagad pazīst visu cilvēci, ar kuru Marijā ir salaulājies Dieva Dēls.

2676

Šīs lūgšanas, ar kuru vēršamies pie Marijas, divas līnijas tiek īpaši izteiktas lūgšanā Ave Maria :

722

"Esi sveicināta, Marija (Priecājies, Marija). " Šo lūgšanu uzsāk eņģeļa Gabriēla sveicinājums, taču ar sava eņģeļa starpniecību Mariju sveicina pats Dievs. Un savā lūgšanā mēs uzdrošināmies atkārtot šo sveicienu, raugoties uz Mariju ar skatienu, ar kādu Dievs uzlūkoja savu pazemīgo kalponi [24], un piedzīvojot sevī prieku, ar kādu Dievs priecājas par viņu [25].

490

"Žēlastības pilnā, Kungs ir ar Tevi": Šīs abas eņģeļa sveicinājuma frāzes viena otru izgaismo. Marija ir pilna žēlastības, jo Kungs ir ar viņu. Žēlastība, kuru viņa saņēmusi pārpilnībā, ir Tā klātbūtne, kurš ir ikvienas žēlastības avots. "Priecājies [..], Jeruzalemes Meita! [..] Kungs [..] ir Tavā vidū." ( Sof 3, 14. 17) Marija, kurā iemājo pats Kungs, ir Sionas Meita, D1erības šķirsts, vieta, kur mājo Kunga godība: viņa ir "Dieva mājoklis pie cilvēkiem" ( Atkl 21, 3). "Žēlastības pilnā" sevi pilnīgi veltī Tam, kurš nāk iemājot viņā un kuru viņa dos pasaulei.

435
146

"Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts Tavas miesas auglis, Jēzus. " Izsacījuši eņģeļa sveicinājumu, mēs tūlīt pat atkārtojam arī Elizabetes sveicienu. "Saņēmusi Svēto Garu" (sal. Lk 1, 41), Elizabete ir pirmā visā garajā paaudžu pēctecībā, kas pasludina Mariju par svētlaimīgu [26] ; "svētīga ir tā, kas ticēja..." ( Lk 1, 45); Marija ir "svētīta starp visām sievietēm", jo viņa ir ticējusi, ka piepildīsies Kunga vārdi. Ābrahams ar savu ticību ir kļuvis tas, kurā "tiks svētītas visas zemes ciltis" ( Rad 12, 3). Marija ar savu ticību ir kļuvusi par visu ticīgo Māti, caur kuru visas zemes tautas saņem To, kas ir pati Dieva svētība: Jēzu, "Tavas miesas svētīto augli".

2677
495

"Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums ..." Līdz ar Elizabeti mēs sajūsmināmies: "No kurienes man tas, ka mana Kunga Māte nāk pie manis?" ( Lk 1, 43) Viņa taču dod mums Jēzu, savu Dēlu, tātad Marija ir Dieva Māte un mūsu Māte; mēs varam viņai uzticēt visas savas rūpes un visus savus lūgumus: viņa aizlūdz par mums tāpat, kā viņa bija lūgusi par sevi: "Lai man notiek pēc tava vārda." ( Lk 1, 38) Uzticēdami sevi viņas lūgšanai, mēs līdz ar Mariju atdodam sevi Dieva gribai: "Tavs prāts lai notiek."

1020

"Lūdz par mums, grēciniekiem, tagad un mūsu nāves stundā. " Lūdzot Mariju lūgties par mums, mēs atzīstam sevi par nabaga grēciniekiem un vēršamies pie "žēlsirdības Mātes", pie Vissvētākās. Mēs uzticamies viņai "tagad", mūsu dzīves šodienā. Un mūsu paļāvība uz Mariju kļūst vēl lielāka, kad jau tagad uzticam viņai "mūsu nāves stundu". Lai viņa būtu mums līdzās mūsu nāves stundā, tāpat kā viņa bija klāt, kad viņas Dēls mira uz krusta. Lai stundā, kad ieiesim mūžībā, viņa mūs sagaidītu kā mūsu Māte [27] un aizvestu mūs pie sava Dēla, uz paradīzi.

2678
971,1674

Dievbijības tradīcija, kāda tā bija viduslaiku Rietumos, ir attīstījusi Rožukroņa lūgšanu, kas tautā aizvietoja Stundu lūgšanas. Austrumos akatista (gr. Akathistos ) un paraklēzes (gr. Paraklēsis ) litāniskā forma ir palikusi tuvāka korālim Bizantijas rita vietējās Baznīcās, kamēr armēņu, koptu un sīriešu tradīcijas priekšroku devušas himnām un tautas dziedājumiem Dievmātes godam. Taču, vai tā būtu lūgšana Ave Maria, vai teotokijas (gr. theotokia ), vai arī sv. Efrēma vai sv. Gregora no Narekas himnas - lūgšanas tradīcija pašos tās pamatos ir viena un tā pati.

2679
967
972

Marija ir pilnīgā dievlūdzēja, viņa ir Baznīcas pirmtēls. Kad lūdzam Mariju, mēs līdz ar viņu pieņemam Tēva nodomu, kurš sūta savu Dēlu, lai izpestītu visus cilvēkus. Tāpat kā mīļotais māceklis, mēs uzņemam pie sevis [28] Jēzus Māti, kas kļuvusi par Māti visiem dzīvajiem. Mēs varam lūgties kopā ar viņu un lūgt viņu. Marijas lūgšana it kā nes Baznīcas lūgšanu. Marija ir vienota ar Baznīcu cerībā. [29]


Kopsavilkums

2680

Lūgšanā galvenokārt vēršas pie Tēva; tāpat tajā vēršas pie Jēzus, it īpaši, kad tiek piesaukts Viņa svētais vārds: "Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, apžēlojies par mums, grēciniekiem!"

2681

"Neviens nevar pateikt bez Svētā Gara palīdzības: 'Jēzus ir Kungs.'" ( 1 Kor 12, 3) Baznīca aicina mūs lūgšanā piesaukt Svēto Garu, kas ir kristīgās lūgšanas iekšējais Skolotājs.

2682

Ņemot vērā Jaunavas Marijas īpašo līdzdalību Svētā Gara darbībā, Baznīca mīl lūgties vienotībā ar Kristus Māti, lai kopā ar viņu augsti teiktu lielās lietas, kuras Dievs darījis viņā, un lai uzticētu viņai savus lūgumus un Dieva slavēšanu.


3. artikuls. Ceļveži lūgšanā


Lielais liecinieku pulks
2683
956

Liecinieki, kas pirms mums ir nonākuši debesu valstībā [30], īpaši tie, kurus Baznīca atzīst par "svētiem", piedalās dzīvajā lūgšanas tradīcijā ar savas dzīves piemēru, ar rakstiem, ko tie atstājuši, un ar savu lūgšanu šodien. Viņi skata Dievu, viņi To slavē un nemitīgi rūpējas par tiem, kas vēl ir uz zemes. Ieiedami sava Kunga "priekā", viņi ir " tikuši iecelti pār daudzumu". [31] Viņu aizlūgums ir vislielākais kalpojums, ko vien iespējams veikt, lai palīdzētu īstenoties Dieva nodomam. Mēs varam, un tāds ir arī mūsu pienākums, lūgt viņus aizlūgt par mums un par visu pasauli.

2684
917
919
1202

Svēto sadraudzības ietvaros vietējo Baznīcu vēstures gaitā uzplaukušas daudzveidīgas garīguma izpausmes. Dieva mīlestības pret cilvēkiem liecinieka personiskā harizma varēja tikt pārmantota, kā tas bija, piemēram, ar "Elija" garu, kuru pārmantoja Elizejs [32] un Jānis Kristītājs [33], lai mācekļi būtu līdzdalīgi šajā garā [34]. Kāda garīguma forma var rasties arī dažādiem strāvojumiem - gan liturģiskajiem, gan teoloģiskajiem - saplūstot kopā. Tas liecina par ticības iedzīvināšanu kādā noteiktā cilvēku vidē un tās vēsturē. Visas atsevišķās kristīgā garīguma tradīcijas ir līdzdalīgas dzīvajā lūgšanas tradīcijā un ir neaizstājami ticīgo ceļveži. Šīs tradīcijas savā bagātīgajā dažādībā atstaro vienīgo un tīro Svētā Gara gaismu.


"Svētais Gars patiešām ir uzturēšanās vieta svētajiem; un svētais, savukārt, ir piemērota uzturēšanās vieta Garam, jo svētais dāvā sevi, lai dzīvotu kopā ar Dievu, un tiek nosaukts par Viņa templi." [35]


Lūgšanas kalpi
2685
1657

Kristīgā ģimene ir pirmā vieta, kur notiek audzināšana lūgšanai. Dibināta uz Laulības sakramenta, tā ir "mājas Baznīca", kur Dieva bērni mācās lūgties "Baznīcā" un būt neatlaidīgiem lūgšanā. Ikdienas lūgšana ģimenē, īpaši maziem bērniem, ir pirmā liecība par Baznīcas dzīvo atmiņu, kuru pacietīgi modina Svētais Gars.

2686
1547

Arī ordinētie kalpotāji ir atbildīgi par savu brāļu un māsu Kristū audzināšanu lūgšanā. Būdami Labā Gana kalpi, viņi ir ordinēti, lai vestu Dieva tautu pie dzīvajiem lūgšanas avotiem: Dieva Vārda, liturģijas, dievišķās (teologālās) dzīves, Dieva Šodienas, kas izpaužas konkrētās dzīves situācijās. [36]

2687
916

Daudzas konsekrētās personas lūgšanai veltījušas visu savu dzīvi. Jau kopš tā laika, kad eremīti apmetās uz dzīvi Ēģiptes tuksnesī, vientuļnieki, klostera brāļi un māsas ir veltījuši savu laiku Dieva slavināšanai un aizlūgumiem par savu tautu. Dievam konsekrētu dzīvi nav iespējams saglabāt un izplatīt bez lūgšanas; Baznīcā konsekrētā dzīve ir viens no kontemplācijas un garīgās dzīves dzīvajiem avotiem.

2688
1674

Bērnu, jauniešu un pieaugušo katehēze tiecas pēc tā, lai Dieva Vārds tiktu apcerēts personiskā lūgšanā, aktualizēts liturģiskajā lūgšanā un jebkurā laikā dziļi pieņemts sirdī, lai tādējādi tas nestu augļus atjaunotā dzīvē. Katehēze ir arī brīdis, kad tautas dievbijība var tikt pareizi novērtēta un audzināta. [37] Galveno lūgšanu iegaumēšana ir neaizstājams lūgšanas dzīves atbalsts, taču svarīgi ir palīdzēt saprast un izjust šo lūgšanu jēgu. [38]

2689

Lūgšanas grupas, pat "lūgšanas skolas" šodien ir viena no Baznīcas lūgšanas atjaunotnes pazīmēm un viens no tās atjaunotnes līdzekļiem, bet ar nosacījumu, ka tās smeļas sev gaismu kristīgās lūgšanas autentiskajos avotos. Centieni pēc vienotības ir patiesas lūgšanas Baznīcā zīme.

2690

Dažiem ticīgajiem Svētais Gars dod īpašas gudrības, ticības un izšķiršanas dāvanas, lai tās tiktu izmantotas kopējam labumam, kas ir lūgšana ( garīgā vadība ). Tie, kas ir apveltīti ar šīm garīgajām dāvanām, ir patiesi dzīvās lūgšanas Tradīcijas kalpi:


Šī iemesla dēļ dvēselei, kas grib iet uz priekšu pa garīgās pilnveidošanās ceļu, saskaņā ar sv. Jāņa no Krusta padomu, ir "labi jāapsver, kādās rokās tā sevi nodod, jo kāds skolotājs, tāds skolnieks; kāds tēvs, tāds dēls". Un vēl: "Garīgajam vadītājam nav jābūt tikai zinošam un apdomīgam, bet arī pieredzējušam; [..] ja tam nav garīgās dzīves pieredzes, tad viņš nav spējīgs uz to vadīt dvēseles, kuras Dievs tomēr aicina; tāds garīgais vadītājs pat nespēs tās izprast." [39]


Lūgšanai labvēlīgas vietas
2691
1181,2097
1379

Draudzes kopienai vispiemērotākā liturģiskās lūgšanas vieta ir baznīca, Dieva mājoklis. Tā ir arī īpaša vieta, kur pielūgt Kristus reālo klātbūtni Vissvētajā Sakramentā. Lai lūgšana būtu patiesa, ir svarīgi izvēlēties piemērotu vietu:


- personiskajai lūgšanai tā var būt "lūgšanu stūrītis", kur novietoti Svētie Raksti un ikonas, lai būtu tur "slepenībā" mūsu Tēva priekšā. [40] Kristīgajā ģimenē šāds mazs oratorijs veicina kopīgo lūgšanu;

1175

- tādos novados, kur sastopami klosteri, šo klosteru kopienu aicinājums ir veicināt ticīgo piedalīšanos Stundu liturģijā un dot tiem iespēju pabūt vientulībā, kas nepieciešama, lai personiskā lūgšana būtu intensīvāka [41] ;

1674

- svētceļojumi atgādina mums par mūsu šīszemes gaitu uz debesīm. Parasti tie ir spēcīgi lūgšanas atjaunotnes brīži. Svētceļniekiem, kas meklē savas ticības avotus, lai "dzīvotu Baznīcā" kristīgās lūgšanas daudzveidību, svētvietas ir ārkārtējas vietas.


Kopsavilkums

2692

Savā lūgšanā Baznīca, kas svētceļo virs zemes, ir cieši saistīta ar svēto locekļu Baznīcu debesīs, kuras aizlūgumu tā lūdz.

2693

Visas daudzveidīgās kristīgā garīguma izpausmes ir līdzdalīgas dzīvajā lūgšanas tradīcijā un ir vērtīgi garīgās dzīves ceļveži.

2694

Kristīgā ģimene ir pirmā vieta, kur norisinās audzināšana lūgšanā.

2695

Ordinētie kalpotāji, Dievam veltītā dzīve, katehēze, lūgšanas grupas un "garīgā vadība" nodrošina Baznīcā palīdzību lūgšanas dzīvei.

2696

Piemērotākās vietas lūgšanai ir personiskais jeb ģimenes oratorijs, klosteri, svētceļojumu vietas, bet īpaši tā ir baznīca, kas draudzes kopienai ir liturģiskās lūgšanas vieta un īpaša vieta, kur pielūgt Vissvēto Sakramentu.


[1]Sal. Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Dei Verbum, 8: AAS 58 (1966), 821. lpp.
[2]Sal. Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Dei Verbum, 8: AAS 58 (1966), 821. lpp.
[3]Sal. 4, 14.
[4] Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Dei Verbum, 25: AAS 58 (1966), 829; sal. sv. Ambrozijs, De officiis ministrorum, 1, 88: izd. N. Testard (Parīze, 1984), 138. lpp. (PL 16, 50).
[5] Gigo II Kartūzietis, Scala claustralium, 2, 2: PL 184, 476. Šie vārdi tomēr nav pieņemti zinātniskajā teksta izdevumā SC 163, 84; sk. teksta kritikas aparātā.
[6] Institutio generalis de liturgia Horarum, 9: Liturgia Horarum (Stundu liturģija), paraugizdevums, 1. sēj. (Typis Polyglottis Vaticanis, 1973), 25. lpp.
[7]Sv. Jānis Marija Vianejs, lūgšana, pēc B. Nodē (Nodet), Le Curé d'Ars. Sa pensée-son cœur (Le Puī, 1966), 45. lpp.
[8]Sal. Mt 6, 11. 34.
[9]Sal. Lk 13, 20-21.
[10]Sal. Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Dei Verbum, 10: AAS 58 (1966), 822. lpp.
[11]Sal. Izc 3, 14; 33, 19-23.
[12]Sal. Mt 1, 21.
[13]Sal. Rom 10, 13; Apd 2, 21; 3, 15-16; Gal 2, 20.
[14]Sal. Lk 18, 13; Mk 10, 46-52.
[15]Sal. Lk 8, 15.
[16]Sv. Gregors no Nazianzas, Oratio, 31 (theologica 5), 28: SC 250, 332 (PG 36, 165).
[17]Sal. Lk 11, 13.
[18]Sal. 14, 17; 15, 26; 16, 13.
[19]Vasarsvētkos, antifona pirms 1. vesperu "Magnificat": Liturgia Horarum (Stundu liturģija), Paraugizdevums, 2. sēj. (Typis Polyglottis Vaticanis, 1973), 798. lpp.; sal. Vasarsvētku dienas Mise, sekvence: Lectionarium, 1. sēj., paraugizdevums (Typis Polyglottis Vaticanis, 1970), 855. un 856. lpp.; Lekcionārijs, 3. sēj., Rīgas metropolijas kūrija, 1983, 483. lpp.
[20] Bizantijas Stundu liturģija, Vasarsvētku vesperes, 4. stihers: "Pentēkostarion" (Roma, 1884), 394. lpp.
[21]Sal. Apd 1, 14.
[22] Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Lumen Gentium, 62: AAS 57 (1965), 63. lpp.
[23]Sal. Lk 1, 46-55.
[24]Sal. Lk 1, 48.
[25]Sal. Sof 3, 17.
[26]Sal. Lk 1, 48.
[27]Sal. 19, 27.
[28]Sal. 19, 27.
[29]Sal. Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Lumen Gentium, 68-69: AAS 57 (1965), 66. un 67. lpp.
[30]Sal. Ebr 12, 1.
[31]Sal. Mt 25, 21.
[32]Sal. 2 Ķēn 2, 9.
[33]Sal. Lk 1, 17.
[34]Sal. Vatikāna II koncils, Dekr. Perfectæ caritatis, 2: AAS 58 (1966), 703. lpp.
[35]Sv. Bazilijs Lielais, Liber de Spiritu Sancto, 26, 62: SC 17bis, 472 (PG 32, 184).
[36]Sal. Vatikāna II koncils, Dekr. Presbyterorum ordinis, 4-6: AAS 58 (1966), no 995.-1001. lpp.
[37]Sal. Jānis Pāvils II, Ap. pamud. Catechesi tradendæ, 54: AAS 71 (1979), 1321. un 1322. lpp.
[38]Sal. Jānis Pāvils II, Ap. pamud. Catechesi tradendæ, 54: AAS 71 (1979), 1322. un 1323. lpp.
[39]Sv. Jānis no Krusta, Llama de amor viva (Dzīvā mīlestības liesma), 2. redakcija, 3. strofa, deklarācija, 30: Biblioteca Mística Carmelitana, 13. sej. (Burgosa, 1931), 171. lpp.
[40]Sal. Mt 6, 6.
[41]Sal. Vatikāna II koncils, Dekr. Perfectæ caritatis, 7: AAS 58 (1966), 705. lpp.