The Holy See
back up
Search
riga

SVĒTĀ KRĒSLA UN LATVIJAS REPUBLIKAS LĪGUMS*

 

Svētais Krēsls un Latvijas Republika,

Respektējot, ka 1922. gadā starp Svēto Krēslu un Latvijas Republiku tika parakstīts Konkordāts, kas pašlaik, ņemot vērā nacionālajā un starptautiskajā līmenī notikušās izmaiņas, ir aizstājams ar jaunu starptautisku līgumu;

Ņemot vērā, no Svētā Krēsla puses, Otrā Vatikāna koncila dokumentus un kanonisko tiesību normas un no Latvijas Republikas puses, tās Satversmē un starptautiskajos līgumos, kuru dalībvalsts tā ir, ietvertos principus;

Ievērojot, ka nozīmīga Latvijas Republikas iedzīvotāju daļa ir katoļticīgi;

Apzinoties Katoļu Baznīcas Latvijas Republikā pozitīvo ieguldījumu nācijas reliģiskajā, morāles attīstībā un sociālizācijas procesā;

Vēloties noteikt Katoļu baznīcas tiesisko statusu un reglamentēt sadarbību izglītības un kultūras jomās, kā arī attīstīt pastāvīgu un pilnvērtīgu Nacionālajos Bruņotajos Spēkos dienošo katolticīgo locekļu un cietumā ieslodzīto katoļu garīgo aprūpi;

ir savstarpēji vienojušās par sekojošo:

I DAĻA. KATOĻU BAZNĪCAS TIESISKAIS STATUSS

1. nodaļa.  KATOĻU BAZNĪCAS JURIDISKĀ PERSONĪBA

1. pants

Svētais Krēsls un Latvijas Republika atzīst, ka tās katra savas atbilstošās kompetences sfērās ir neatkarīgas un autonomas. Tās vēlreiz apliecina savu gatavību respektēt šo principu darbībās ar kurām katra puse, gan atsevišķi, gan kopīgi, vēlas veicināt Latvijas sabiedrības garīgo izaugsmi un labklājību.

2. pants

1. Latvijas Republika atzīst, ka Katoļu baznīcai Latvijā ir publiskā tiesībsubj ektība.

2. Katoļu baznīcas institūcijām Latvijas Republikā, kurām saskaņā ar kanoniskajām tisībām ir publisko tiesību juridiskās personas statuss, ir juridiskās personas statuss arī saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

3. Kompetentā Baznīcas iestāde vai amatpersona saskaņā ar spēkā esošajām kanonisko tiesību normām var dibināt, modificēt, atzīt un likvidēt baznīcas publisko tiesību juridiskās personas. Gadījumā, ja šādas izmaiņas var ietekmēt Katoju baznīcas esošo stāvokli Latvijas Republikā, par tām ir jāpaziņo kompetentajām valsts iestādēm vai amatpersonām saskaņā ar pastāvošajām Latvijas Republikas likumu normām.

3. pants

Latvijas Republika atzīst Katolu baznīcas, no tās atkarīgo juridisko personu un atsevišķu katojticīgo tiesības brīvi sazināties un uzturēt sakarus ar Svēto Krēslu un citām kanoniskajās tiesībās atzītajām baznīcas institūcijām, ieskaitot arī tās, kas atrodas ārpus valsts robešām.

4. pants

Attiecībā uz Latvijas Republikas likumos un starptautiskajos līgumos, kuriem Latvijas Republika ir pievienojusies, noteikto ticības brīvību, Katoļu baznīcai Latvijas Republikā kopā ar tās kopienām un institūcijām tiek garantētas tiesības brīvi noteikt savu iekšējo pārvaldi, veikt kulta darbības un īstenot savu sūtību veicot pastorālas aktivitātes, tajā skaitā sociālajā, izglītības un kultūras jomā.

5. pants

Tikai Svētajam Krēslam ir tiesības iecelt, pārcelt un atcelt no amata bīskapus. Bīskapa tituls tiek piešķirts tikai garīdzniekiem, kas ir Latvijas Republikas pilsoņi. Pirms paziņojuma publiskošanas par diecēzes bīskapa iecelšanu, Svētais Krēsls neformāli un konfidenciāli informē par to Latvijas Republikas prezidentu.

6. pants

1. Latvijas Republika garantē visu kulta vietu neaizskaramību, kas nedrīkst tikt izmantotas citiem mērķiem bez iepriekšējas kompetento baznīcas amatpersonu piekrišanas.

2. Pēc Baznīcas amatpersonas pieprasījuma kompetentās valsts un pašvaldību iestādes, amatpersonas vai to pārstāvji var iejaukties ārkārtējas nepieciešamības gadījumos, ja tiek nopietni apdraudēta sabiedriskā kārtība, vai arī tieši — lai novērstu nopietnu kaitējumu personām vai īpaši vērtīgiem vēsturiskiem vai mākslas priekšmetiem. Sāda prasība var tikt piemērota ārkārtas apstākjos, kas prasa nekavējošu iejaukšanos, lai ierobežotu draudus sabiedriskajai kārtībai, kā arī kaitējumu personām vai īpašumiem.

7. pants

Grēksūdzes sakramenta noslēpums tiek atzīts par neaizskaramu. Neviens un nekādā gadījumā nedrīkst pratināt katolu priesteri jautājumos, kas saistīti ar grēksūdzes noslēpumu pat tad, ja šis priesteris ir liecinieks vai procesa dalībnieks valsts tiesā.

8. pants

1. No kanonisko laulību noslēgšanas brīža šīs laulības rada Latvijas Republikas likumos noteiktās civiltiesiskās sekas, ja vien starp līgumslēdzējām pusēm nepastāv nekādi civiltiesiski šķēršļi un ir izpildītas Latvijas Republikas likumos paredzētās prasības.

2. Veids un laiks, kurā kanoniskās laulības ir reģistrējamas kompetentajā valsts vai pašvaldību iestādē, tiek noteikts Latvijas Republikas likumos.

9. pants

Ievērojot Latvijas Republikas likumus un ņemot vērā Katoļu Baznīcas likumīgos pastorālos pienākumus, Baznīcai ir garantēta:

(a) iespēja pieklūt masu saziņas līdzekjiem un vārda brīvība, ieskaitot savu sabiedriskās saziryas līdzekju izveidi un pieeju valsts sazivas līdzekjiem saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem;

(b) iespēja ticīgiem brīvi veidot un izteikt sociālās, kulturālās vai izglītības iniciatīvas, kas izriet no kristīgās ticības principiem un Katoju baznīcas sociālās doktrīnas, saskavā ar ekumenisma principiem;

(c) iespēja piekjūt slimnīcām, cietumiem, bērnu patversmēm un visām pārējām sociālās un medicīniskās palīdzības iestādēm, kurās katoļticīgo uzturēšanās prasa Katoļu baznīcas pilnvarotu pārstāvju vienreizēju vai pastāvīgu pastorālu klātbūtni.

10. pants

Latvijas Republika garantē Katoļu baznīcai nelikumīgi atsavināto īpašumu tiesību atjaunošanu Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kopīgi vienojoties valsts iestādēm ar Latvijas Bīskapu konferenci.

2. nodaļa. AGLONAS SVĒTVIETA

 11. pants

Aglonas Svētvieta ir Latvijas Republikas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa un šādā statusā Latvijas Republika to aizsargā saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.

2. Svētvietas teritorija ietver Bazilikas ēku, laukumu Bazilikas priekšā, kapsētu un teritoriju ap avotu un visas pārējās Katoļu baznīcai piederošās celtnes, būves un zemesgabalus.

12. pants

1. Ņemot vērā Aglonas Svētvietas starptautisko statusu kā lūgšanu, svētceļojumu un dažādu pastorālu pasākumu vietu un, ievērojot spēkā esošos likumus, Latvijas Republika uzņemas pienākumus:

(a) atzīt un ievērot Svētvietas reliģisko un vēsturisko nozīmi;

(b) nodrošināt sabiedrisko kārtību 13. pantā minētajā pasākumix plānā iekļauto aktivitāšu laikā, kā tas ir saskaņots ar vietējo bīskapu vai citiem Latvijas Bīskapu konferences locekliem;

(c) piedalīties Svētvietas uzturēšanas izmaksu segšanā saistībā ar valsts nozīmes pasākumiem;

(d) atbrīvot no nodokļiem vai pieškirt nodokļu atlaides likumos paredzētajos gadījumos.

2. No savas puses Svētais Krēsls pieškir Aglonas Svētvietai "starptautiskas svētvietas" statusu, kā paredzēts kanoniskajās tiesībās (sk. 1231. un sekojošos kanonus).

13. pants

Katru gadu pirms valsts budžeta projekta sastādīšanas Katoļu baznīca nosūta Ministru kabinetam nākamajam gadam paredzēto pasākumu plānu, kuri varētu būt valstiski nozīmīgi. Vienojoties ar vietējām pašvaldībām, Ministru kabinets paredz pasākumus, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, medieīniskās palīdzības sniegšanu un sanitāro prasību ievērošanu.

 II DAĻA. KATOĻU BAZNĪCA UN IZGLĪTĪBAS IESTĀDES

1. nodala. KATOĻU TICĪBAS MĀCĪBAS PASNIEGŠANA SKOLĀS

14. pants

Latvijas Republika atzīst vecāku un to likumīgo pārstāvju, bet likumā paredzētajos gadījumos arī pašu bērnu, tiesības nodrošināt bērniem atbilstošu ticības mācības pasniegšanu izglītības iestādēs ticības mācības stundās valsts un pašvaldību skolās, un katoļu svētdienas skolās. Valsts garantē šīs tiesības likumos un Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

15. pants

Katolu ticības mācība notiek tikai pamatojoties uz programmu, kuru apstiprinājusi Latvijas Bīskapu konference, saskaņojot ar Izglītības un Zinātnes ministriju, un to veic tikai likumā noteiktajā kārtībā kvalificēti pedagogi, kuriem ir Latvijas Bīskapu konferences izsniegta kvalifikācijas aplieeība. Ja šī aplieeība tiek anulēta, tiek zaudētas tiesības pasniegt katoļu ticības mācību.

16. pants

Saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu, Katoļu Baznīcai ir tiesības dibināt augstākās mācību iestādes reliģijas skolotājiem, kuras izsniegs valsts atzītus diplomus.

17. pants

Latvijas Republikas valsts iestādes un Katoļu Baznīca katra savas atbilstošās kompetences ietvaros dara visu iespējamo, lai Katoļu ticības mācība izglītības iestādēs tiktu veikta ar pienācīgu akadēmisku un doktrinālu kompetenci ar mērķi veicināt ekumenisku garu, savstarpēju cierņu starp dažādām reliģiskām konfesijām un līdztiesību.

2. nodaļa. KATOĻU SKOLAS

18. pants

1. Katoļu baznīcai ir tiesības dibināt un vadīt jebkura līmeņa skolas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un kanonisko tiesību normām.

2. Katoļu skolu dibināšana notiek pēc Latvijas Bīskapu konferences lūguma, kura pārstāv vietējo Ordināriju.

3. Katoļu skolas, kā arī augstākās mācību iestādes ievēro Latvijas Republikas likumos ietvertos vispārējos noteikumus, kas attiecas uz valsts noteiktu izglītības programmu, uz skolu darbību un uz valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanu.

19. pants

1. Katoļu skolām ir tiesības saņemt finansiālu atbalstu saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

2. Oficiāli atzītu katolu skolu pasniedzējiem un eitiem darbiniekiem, ka arī audzēkņiem un viņu vecākiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā atbilstošajiem pārstāvjiem valsts un pašvaldību skolās.

3. nodaja. RĪGAS GARĪGAIS SEMINĀRS

20. pants

1. Rīgas Garīgais seminārs ir Katoļu baznīcas institūcija Latvijā, kas sniedz akadēmisko izglītību priesterības kandidātiem un dod iespēju studēt Kato]u teologiju.

2. Rīgas Garīgais seminārs var iegūt augstākās mācību iestādes statusu likumā paredzētajā kārtībā.

3. Rīgas Garīgā semināra diplomi un mācību kursi, kuri ir saskaņoti ar valsts likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, tiks uzskatīti par derīgiem un būs ekvivalenti attiecīgo valsts mācību iestāžu diplomiem un mācību kursiem.

4. Likumdošanas ietvaros valsts garantē ekonomisku atbalstu Rīgas Garīgajam semināram kā citām ekvivalentām institūcijām.

4. nodaļa. LATVIJAS UNIVERSITĀTES KATOĻU TEOLOĞIJAS FAKULTĀTE

21. pants

Katolu Teoloģijas fakultātes atjaunošana pie Latvijas Universitātes nākotnē tiks risināta sarunās starp Latvijas Republikas valdību un Svēto Krēslu.

5. nodaļa. KATOĻU BAZNĪCAS KULTŪRAS UN MĀKSLAS MANTOJUMS

22. pants

1. Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojums ir svarīga Latvijas Republikas nacionālā mantojuma sastāvdala. Latvijas Republika un Katoļu Baznīca, savstarpēji vienojoties, uzņemas pienākumu nodrošināt tā uzturēšanu un aizsardzību un padarīt to par pieejamu sabiedrībai, ņemot vērā tā uzglabāšanas drošības prasības un starptautisko tiesību normu noteiktos ierobežojumus.

2. Saskaņā ar likumu valsts kopā ar Katoļu Baznīcu piedalās Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojuma uzturēšanas izmaksu segšanā. I

II DAĻA. KATOĻU GARĪGĀ APRŪPE LATVIJAS REPUBLIKAS
NACIONĀLAJOS BRUŅOTAJOS SPĒKOS

23. pants

1. Svētais Krēsls Katolu baznīcas iekšienē dibina Militāro Ordinariātu, kas, pamatojoties uz īpašu saprašanās memorandu starp Aizsardzības ministriju un Latvijas Bīskapu konferenci, veic katoļu garīgo aprūpi Latvijas Republikas Nacionālajos Bruņotajos Spēkos.

2. So Militāro Ordinariātu, kas saskaņā ar Apustulisko Konstitūciju Spiritualis militum curae ir kanoniski ekvivalents diecēzei, vada bīskaps - Militārais Ordinārijs.

24. pants

1. Militārais Ordinārijs, kas ir Latvijas Republikas pilsonis, var vienlaicīgi ieņemt diecēzes bīskapa vai palīgbīskapa amatu.

2. Militāro Ordināriju brīvi iecel Pāvests, un par iecelšanu tiek iepriekš paziņots Latvijas Republikas prezidentam.

25. pants

1. Latvijas Republika garantē Nacionālo Bruņoto Spēku katoļticīgajiem locekjiem iespēju saņemt atbilstošu katehētisko apmācību un piedalīties svētdienu un Baznīcas svētku dienu euharistiskajās celebrācijās, ja vien tas nekavē neatliekamu karadienesta pienākumu izpildi.

2. Saskaņā ar kanoniskajām normām Militārais Ordinārijs ieeel generālvikāru un sadarbībā ar kompetento Nacionālo Bruņoto Spēku amatpersonu nosaka atbilstošu Bruņoto Spēku kapelānu skaitu, kuriem jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem un kas var veidot Militārā Ordinariāta dalu. Tie atzīstami par līdzvērtīgiem prāvestiem vai vikāriem.

26. pants

Rīgas Garīgā semināra studenti un reliģisko kongregāciju noviči ir atbrīvojami no karadienesta un var tikt norīkoti civilā dienestā, kas līdzvērtīgs obligātajam karadienestam. Vispārējas mobilizācijas gadījumā šādi studenti un noviči norīkojami pasākumos, kur nav jālieto ieroči.

27. pants

Saskaņā ar kanoniskajām normām, Militārā Ordinariāta kanoniskajā jurisdikcijā atrodas šādas personas:

(a) Latvijas Republikas Nacionālo Bruņoto Spēku katoļticīgais militārais un civilais personāls;

(b) viņu ģimenes locekļi - laulātie un bērni, ieskaitot pilngadīgos bērnus, ja viņi ir katoļticīgi un dzīvo kopā.

28. pants

1. Kapelāni un viņu palīgi, kanoniski paklauti Militārajam Ordinārijam un ievērojot kanoniskās normas, pilda savu pastorālo dienestu atbilstoši Nacionālo Bruņoto Spēku amatpersonu izdotajiem noteikumiem attiecībā uz pastorālo pasākumu norises laiku un vietu, un citiem vispārējiem nosacījumiem.

2. Militārais Ordinariāts saskaņo savus pasākumus ar Aizsardzības ministriju.

29. pants

Aizsardzības ministrija sniedz materiālu palīdzību Militārā Ordinariāta pastorālajam personālam saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, kā arī nepieciešamo saimniecisko un materiāltehnisko atbalstu tā pastorālo pasākumu nodrošināšanai.

 IV DALA. KATOLU GARĪGĀ APRŪPE
LATVIJAS REPUBLIKAS CIETUMOS

30. pants

1. Saskaņā ar šī Līguma 9. panta "c" apakšpunktu, Katolu Baznīcai ir tiesības veikt katoļu garīgo aprūpi cietumos un citās līdzīgās piespiedu brīvības atņemšanas iestādēs.

2. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un kanonisko tiesību normām, kompetenta iestāde nodrošina ieslodzītajiem tiesības uz pienācīgu garīgo aprūpi.

V DAĻA. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

1. Svētais Krēsls un Latvijas Republika, savstarpēji vienojoties un izmantojot diplomātiskos saziņas līdzekļus, atrisina jebkuras šaubas vai sarežģījumus, kas var rasties šī līguma iztulkošanā vai piemērošanā.

2. Šī Līguma specifisku aspektu detaļas tiks reglamentētas ar īpašiem saprašanās dokumentiem starp kompetentajām Katoļu Baznīcas un Latvijas Republikas iestādēm vai amatpersonām.

32. pants

Ja Svētais Krēsls un Latvijas Republika uzskata par nepieciešamu ieviest grozījumus, ņemot vērā būtiskas apstāklu izmaiņas līguma darbības laikā, par to pienācīgā kārtā uzsāk pārrunas Apustuliskais Nuncijs no vienas puses un Latvijas Republikas valdības pārstāvji no otras.

33. pants

Šis Līgums ir ratificējams saskaņā ar Svētā Krēsla un Latvijas Republikas iekšējām konstitucionālajām un procesuālajām normām, un stājas spēkā ratifikācijas dokumentu apmaiņas dienā.

Parakstīts 2000. gada astotajā novembrī divos eksemplāros, katrs no tiem angju un latviešu valodā; abi teksti ir vienādi autentiski. Atšķirīgas iztulkošanas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Svētā Krēsla vārdā
Erwin Josef Ender
           Latvijas Republikas vārdā 
        
Ingrīda Labucka

Conventione inter Apostolicam Sedem et Lettoniae Rem Publicam rata habita, die XXV mensis Octobris anno MMII ratihabitionis instrumenta accepta et reddita mutuo fuerunt in Civitate Vaticana; a quo die Conventio vigere coepit ad normam articoli XXXIII eiusdem Pactionis.


*A.A.S., vol. XCV (2003), n. 2, pp. 112-120

 

Copyright 2000 - Libreria Editrice Vaticana

 

top