SÍNTESIS DEL MENSAJE 2008 – ALBANÉS

Një nga temat themelore të Magjisterit të Papës
Benedikti XVI na kujton se krishtërimi nuk është
teori. Është Realitet, Shëlbues, Përkryes.
Me këtë sy e shikon Papa procesin e përtëritjes
shpirtërore, për të cilën të krishterët janë të
thirrur në kohën e Krezhmëve, kohë lutjeje, agjërimi e
lëmoshe.
Mesazhi përbëhet nga gjashtë paragrafë:
Në paragrafin e parë theksohet se Krezhmët janë kohë,
gjatë së cilës duhet të përpiqemi ta kuptojmë më
thellë ç'do të thotë të jesh i krishterë. Kohë për të
rizbuluar mëshirën e Hyjit, rizbulim që na shtyn të
bëhemi edhe ne të mëshirshëm  për vëllezërit tanë.
Hapat konkrete që duhet të bëjmë janë lutja, agjërimi
e lëmosha. Papa ndalet në mënyrë të veçantë tek
lëmosha, si formë konkrete për t'i ndihmuar njerëzit
që kanë nevojë. Lëmosha na bën të mos i vlerësojmë mbi
gjithçka të mirat materiale, të mos i shikojmë si
idhuj e kështu  të mos ngurrojmë, kur është fjala për
ta ndarë me të tjerët, atë që na ka dhuruar Hyji me
mirësinë e tij.
Paragrafi i dytë thekson se të mirat materiale që
kemi, nuk duhen shikuar vetëm si prona jonë: kanë
vlerë shoqërore, sipas parimit të destinacionit të
tyre universal, (Katekizmi i Kishës Katolike, n,
2404).
"Në se ndonjëri ka pasuri të kësaj bote e, duke i parë
vëllezërit e vet në nevojë, ua mbyll zemrën, si mund
të banojë në të dashuria e Hyjit? (1 Gjn. 3, 17). Në
vendet  me popullsi kryesisht të krishterë, kjo
thirrje për t'i ndarë  pasuritë së bashku me shumicat
që vuajnë, sepse janë të varfër e të braktisur, merr
një kuptim të veçantë. Është detyrë drejtësie, para se
të jetë bamirësi.
Paragrafi i tretë shpjegon se lëmosha ungjillore nuk
është thjesht filantropi; nuk duhet të jetë as
përpjekje tinzare për të kërkuar interesin personal
dhe admirimin e të tjerëve, aq më pak mjet për të vënë
në dukje vetveten. Vendimi i sinqertë për të ndihmuar
të afërmin duhet të merret në mënyrë të fshehtë, sipas
shembullit të Jezu Krishtit i cili, duke vdekur në
kryq, na dhuroi gjithë vetveten.
Në Paragrafin e katërt flitet për lidhjen ndërmjet
Hyjit e të tjerëve. Shpjegohet se lëmosha, duke na
afruar me të tjerët,  na bën t'i afrohemi Hyjit e të
bëhemi mjet i kthesës dhe i pajtimit me Të e me
vëllezërit. Ajo i kalon përmasat materiale dhe shpreh
të vërtetën mbi qenien tonë: na kujton se nuk jemi
krijuar për vetveten, por për Hyjin e për vëllezërit.
(cfr 2. Kor. 5, 15). Lëmosha na bën të provojmë se
përkryerja e jetës buron nga dashuria e çon në
pajtimin me Hyjin, sepse 'dashuria mbulon një mori
mëkatesh' (1 Pt 4,8).
Paragrafi i pestë i kushtohet praktikës krezhmore të
lëmoshës, duke e parë si mjet për të thelluar thirrjen
tonë të krishterë. Dashuria frymëzon forma të ndryshme
dhurimi, sipas mundësive e kushteve të secilit, duke e
bërë dhuratë krejt jetën tonë.
Paragrafi i gjashtë na fton të ecim gjithnjë në rrugën
e dashurisë së krishterë e të shikojmë në të varfërit
vetë Jezusin, në sa përpiqemi, si individë e si
bashkësi, të bëhemi një me Krishtin, në emrin e të
cilit gjendet jeta e vërtetë, e të jemi dëshmitarë të
dashurisë së Tij.


SÍNTESIS DEL MENSAJE 2008 – ÁRABE

ملخص رسالة البابا بندكتس السادس عشر لمناسبة زمن الصوم 2008
"المسيح افتقر لأجلكم" (2 قورنتس 8، 9)

الصوم زمن نتعمق فيه بمعنى وقيمة كياننا المسيحي. ونكتشف مرة أخرى رحمة الله، فنصير بدورنا رحيمين مع أخوتنا. الخطوات الملموسة الواجب اتخاذها هي الصلاة والصوم والصدقة. يتوقف البابا في رسالته عند الصدقة كوسيلة حسية لمساعدة المحتاجين. فالصدقة تحملنا على الابتعاد عن التعلق بالخيور المادية، لئلا تتحول إلى أصنام؛ وهكذا تتسنى لنا مقاسمة الطيبة التي يهبنا إياها الله مع الآخرين.

يجب ألا ننظر إلى الخيور المادية المتوفرة لدينا كأملاك "خاصة". فهذه الخيور تكتسب أهمية اجتماعية وفقاً لمبدأ غايتها الكونية (التعليم المسيحي للكنيسة الكاثوليكية 2404).
"من كانت له خيرات الدنيا ورأى بأخيه حاجة فأغلق أحشاءه دون أخيه فكيف تقيم محبة الله فيه؟" (1 يوحنا 3، 17). في الدول ذات الأغلبية المسيحية، تتخذ الدعوة إلى مقاسمة الخيور الأرضية مع من يختبرون الفقر والتهميش معنى مميزاً. إنه واجب تفرضه العدالة قبل أن يكون عمل محبة.

الصدقة الإنجيلية ليست مجرد إحسان تجاه البشر؛ وينبغي ألا تحركنا الرغبة الخفية في السعي وراء المصالح الشخصية والبحث استحسان الآخرين، أو في استقطاب اهتمام من حولنا. فالقرار الصادق في مساعدة القريب يُتخذ بعيداً عن الأنظار، أسوة بيسوع المسيح الذي وبموته على الصليب وهبنا ذاته.

فالصدقة التي تقرّبنا من الآخرين تقرّبنا من الله، وتصبح بالتالي وسيلة للرجوع إليه والمصالحة معه ومع أخوتنا. الصدقة تتخطى البعد المادي، وتعبر عن حقيقة كياننا: فنحن لم نُخلق من أجل ذواتنا بل خُلقنا في سبيل الله والأخوة. فمن خلال الصدقة نختبر أن الحياة تكتمل بالمحبة، والصدقة تقود خطانا على طريق المصالحة مع الله لأن "المحبة تستر كثيراً من الخطايا" (1 بطرس 4، 8).

إن فعل الصدقة في زمن الصوم يساعدنا على التعمق في دعوتنا المسيحية. تشكل المحب مصدر إلهام لأشكال مختلفة من العطاء، وفقاً لإمكانيات وظروف كل واحد منا، لتصبح حياتنا بحد ذاتها هبة شاملة.

زمن الصوم يدعو الجميع إلى النمو في المحبة، وإلى مشاهدة المسيح في وجوه الفقراء ويحملنا على بذل جهد فردي وجماعي لإتمام مشيئة المسيح، معطي الحياة الحقيقية، ولأن نكون شهوداً لمحبته.


SÍNTESIS DEL MENSAJE 2008 –  ARMENIO

Messaggio di Papa Benedetto XVI per la Quaresima 2008
"Cristo si è fatto povero per voi" (2 Cor 8,9)
  
Պենետիկտոս 16 քահայանապետին 2008 Քառասնորդացի պատամը
Քրիստոս ձեզի համար աղքատացաւ 2 Կոր 8,9 - Համադրութիւն

Պենետիկտոս 16 Հռոմի Պապի ուսուցումի հիմնական թեմերէն մէկն է թէ քրիստոնէութիւնը տեսութիւն մը չէ, այլ՝ իրականութիւն մըն է փրկարար, կազմակերպ։ Այս հեռանկարով Հռոմի պապը կը դիտէ ներքին բարենորոման ընթացքը, որուն կանչուած են քրիստոնեաները Քառասնորդացի շրջանին։
Քառասնորդացը ժամանակն է աղօթքի, ծոմապահութեան ու եղբայրօնութեան։

Սրբազան Քահայանապետի Պատամը կը ներփակէ վեց հատուածներ

1 - Քառասնորդացը ժամանակ է խորացնելու նշանակութիւնը եւ արժէքը քրիստոնեայ մեր ինքնութեան լաւաոյնս ճանչնալու Աստուծոյ ողորմութիւնն ու թութիւնը։ Այս ճանաչումը կը խթանէ մեզ ըլլալու, մեր կարին, աւելի բարեութ եղբայրներու հանդէպ։
Որդերելիք դրական քայլերն են աղօթքը, ծոմապահութիւնը եւ ողորմութիւնը։ Նորին սրբութիւնը կ՝ընդծէ հարկաւորութիւնը ողորմութեան օնութեան հասնելու կարօտեալ եղբայրներուն։ Ողորմութիւնը նաեւ մեզի կը սորվեցնէ անջատուելու նիւթական բարիքներէն եւ աւելի տրամադիր ըլլալու ուրիշի հետ բաժնելու աստուածային բարիքները։

2 - նիւթալան բարիքները պէտք չէ նկատել որպէս սեփական բարիքներ այլ անոնք ընկերային արժեւորում ունին։ Յովհաննէս առաքեալը առաջին ընդհանրական թուղթին մէջ կը րէ Մէկը որ աշխարհի բարիքները կը վայելէ եւ կը տեսնէ իր եղբայրը կարօտութեան մէջ եւ իր ութի դռները կը փակէ անոր առջեւ, Աստուծոյ սէրը ի՞նչպէս պիտի բնակի անոր մէջ։ 1 Յով 3,17։ Մեծամասնութեամբ քրիստոնեայ բնակչութիւն ունեցող երկիրներու համար բարիքներու բաժանումը իւրայատուկ նշանակութիւն ունենալու է։ Եղբայրօնութիւնէ աւելի անիկա պէտք է նկատել որպէս արդարութեան պարտականութիւն։

3 - Այս հատուածին մէջ նորին սրբութիւնը կը մատնանշէ թէ աւետարանական ողորմութիւնը լոկ մարդաբանութիւն մը չէ այլ նուիրում, նման Յիսուս Քրիստոսի որ խաչին վրայ մեռնելով ինքզինք ամբողջովին տուաւ բազմութեան համար։

4 - Ողորմութիւնը, կը րէ նորին սրբութիւնը իր պատամին մէջ, մէկը միւսին մօտեցնելով, նաեւ մեզ Աստուծոյ կը մօտեցնէ եւ կը դառնայ ճշմարիտ միջոց ապաշխարութեան ու ծոմապահութեան եւ վերադարձ դէպի Աստուած ու եղբայրներուն։ Ողորմութիւնը նիւթական ծաւալէն կը դառնայ միջոց ինքնաճանաչումի, ինչպէս կը րէ Պօղոս առաքեալը կորնթացիներու ուղղած Բ թուղթին մէջ ինք մեռաւ ամենուն համար, որպէսզի ապրողները այսուհետեւ չապրին իրենք իրենց, այլ անոր՝ որ մեռաւ իրենց համար եւ յարութիւն առաւ։ 2 Կոր 5,15։ Ողորմութիւնը մեզի փորձարկել կու տայ թէ կեանքի լիութիւնը կու այ սէրէն, եւ կը մղէ Աստուծոյ հետ հաշտուելու որովհետեւ ինչպէս կը րէ Պետրոս առաքեալը իր Ա ընդհանրական թուղթին մէջ Սէրը կը ծածկէ մեղքերու բազմութիւնը։ 1 Պետ 4,8։

5 - Քառասնորդացի ողորմութեան ործադրութիւնը հետեւաբար կը դառնայ միջոց խորացնելու մեր քրիստոնեական կոչումը։ Սէրը կը ներշնչէ տալու զանազան եղանակները, իւրաքնչիւրին կարողութիւններու ու պայմաններու համաձայն, եւ մեր կեանքը կը դարձնէ կատարեալ նուիրում։

6 - Քառասնորդացը մեզ կը հրաւիրէ աճելու եղբայրսիրուէթեան մէջ եւ աղքատին մէջ ճանչնալու նոյնինքն Քրիստոս, անհատական ու հաւաքական ջանքով յառելու Քրիստոսի, Որու անուան մէջ կը տնենք ճշմարիտ կեանքը եւ կը դառնանք վկաները անոր սիրոյն։


SÍNTESIS DEL MENSAJE 2008 – BÚLGARO

Послание на Папа Бенедикт ХVІ за Великите пости 2008
“Христос осиромаша заради вас” (2 Кор.8,9)


Една от основните теми във вероучителното слово на Папа Бенедикт ХVІ е че християнството не е теория, а една Спасителна и Проникваща Реалност.
В тази светлина Папата прави прочит на процеса за вътрешно обновление за което християните са призвани в периода на Великите пости, време за молитва, пост и милосърдие.

Шест са параграфите в посланието:

1. Великите пости са време за задълбочаване смисъла и стойността на нашето християнско съществувание. За да се преоткрие милосърдието на Бог. Преоткриване, което ни тласка да станем и ние по-милосърдни към ближните.
Конкретните стъпки за това са молитвата, поста и милосърдието. Папата се спира на даването на милостиня, като конкретен начин за помощ към нуждаещия се. Това отношение ни дистанцира от привързването към материалните неща, за да не ги обожаваме; само така ще бъде възможно да укрепим нуждата да споделим с другите онова, което притежаваме поради Божията добрина.

2. Материалните неща, които притежаваме не трябва да бъдат смятани като изключителна собственост; те имат и социално значение, според принципа на тяхното универсално предназначение (Катехизис на Католическата църква n.2404)
“А който има световните блага, пък като види брата си в немотия, затвори от него сърцето си, - как пребъдва в такъв Божията любов?” (1 Йоан 3,17).В страните с преобладаващо християнско население, този призив към споделяне на благата с бедните и отхвърлените има особен смисъл. Преди всичко, това е дълг за справедливост, а след това милосърдно деяние.

3.Евангелската милостиня не е обикновена филантропия; нито трябва да бъде скрит начин за търсене на личен интерес и одобрението на другите или пък средство, за да се изтъкнем. Откровеното решение да се помогне на ближния трябва да стане „скрито”, по подобие на Исус Христос, Който умирайки на кръста дари себе си , заради нас.

4. Чрез милостинята ние се приближаваме към другите, но заедно с това към Бог, и
тя може да стане средство за вътрешно обръщане и помирение с Него и с ближните. Милостинята преминава „материалното измерение” и изразява истината за нашата същност: създадени сме не за себе си, а за Бог и за братята (1 Кор.5,15). Чрез милостинята усещаме, че пълнотата на живота се намира в любовта; тя е вратата към помирението с Бог, защото „любовта покрива много грехове” (1 Петр. 4,8).

5. Великопстната практика за даване на милосърдие е средство за задълбочаване на нашето християнско призвание. Любовта вдъхновява различни форми на дарение, според възможностите и условията на всеки, превръщайки нашия живот в дар.

6. Великите пости са призив към всички да израстнат в милосърдието и признанието на бедните на Христос, чрез едно лично и общностно усилие за принадлежност към Христос, истинския живот. И да бъдем свидетели на Неговата любов.
 

SÍNTESIS DEL MENSAJE 2008 –  CHINO

教宗本笃十六世二零零八年四旬期文告提要
“基督为了你们成了贫困的”（格后8,9）

教宗本笃十六世训导的基本课题之一是：基督信仰不是一种理论，而是实行拯救人类的事实。
教宗从这个关键角度看基督信徒在四旬期蒙召唤更新内在生活的进程，这是一个祈祷、守斋和施舍的时期。

教宗的文告分六段：
第一段：四旬期是加深认识我们作为基督信徒的意义和价值的时期。在这个时期，我们应重新发现天主的仁慈。这样的发现催促我们对弟兄们更为慈悲。
这个时期有待我们具体实践的善功是祈祷、守斋和施舍。教宗着重的是施舍，这是帮助有需要的人的具体做法。施舍使我们与囤积物质财物的意念保持距离，不至于汲汲营求世俗的财富。这样才能增强我们与他人分享天主宽厚赐给我们的财物的心愿。

第二段：我们拥有的财物不能被视为绝对的私有财产；根据大地财物人类普遍共享的原则（天主教要理2404号），这些财物具有社会功用。
“谁若有今世的财物，看见自己的弟兄有急难，却对它关闭自己怜悯的心肠，天主的爱怎能存在他内？”（若一3,17）。基督信徒占多数的国家有很多贫穷和遭遗弃的人，这样的提醒呼吁具有特别的意义。施舍除了是爱德的行为外，更是正义的义务。

第三段：福音所说的施舍不是单纯的慈善行为；也不可以是暗自寻求个人利益和他人赞许的行为，或为彰显自己的方法。
诚心帮助他人的行为是在暗中进行的。这是效法耶稣的基督的行为，他死在十字架上，把自己完全赐给了我们。

第四段：施舍的行为使我们在接近他人之际，也接近天主。这个行为能够成为我们真正皈依和与天主与弟兄修好的途径。施舍超越“物质意义”，表达我们生存的真理：事实上，我们不是为自己，而是为了天主和弟兄而受造的（参阅格后5,15）。施舍让我们体验到生命的圆满来自爱，而且使我们与天主修好，因为“爱德遮盖许多罪过”（伯前4,8）。

第五段：因此，四旬期行施舍乃是我们加深认识基督信徒圣召的方法。爱启发不同形式的赠与，使我们按照自己的可能性和条件，完全奉献出我们的生命。

第六段：四旬期邀请个人和团体都努力服膺基督，在爱德中成长，在贫穷的人身上认出基督。在他的圣名中有真正的生命。要做他的爱的证人。


SÍNTESIS DEL MENSAJE 2008 –  CHINO TRADICIONAL

教宗本篤十六世二零零八年四旬期文告提要
“基督爲了你們成了貧困的”（格後8,9）

教宗本篤十六世訓導的基本課題之一是：基督信仰不是一種理論，而是實行拯救人類的事實。
教宗從這個關鍵角度看基督信徒在四旬期蒙召喚更新內在生活的進程，這是一個祈禱、守齋和施捨的時期。

教宗的文告分六段：
第一段：四旬期是加深認識我們作爲基督信徒的意義和價值的時期。在這個時期，我們應重新發現天主的仁慈。這樣的發現催促我們對弟兄們更為慈悲。
這個時期有待我們具體實踐的善功是祈禱、守齋和施捨。教宗著重的是施捨，這是幫助有需要的人的具體做法。施捨使我們與囤積物質財物的意念保持距離，不至于汲汲營求世俗的財富。這樣才能增强我們與他人分享天主寬厚賜給我們的財物的心願。

第二段：我們擁有的財物不能被視爲絕對的私有財産；根據大地財物人類普遍共享的原則（天主教要理2404號），這些財物具有社會功用。
“誰若有今世的財物，看見自己的弟兄有急難，却對它關閉自己憐憫的心腸，天主的愛怎能存在他內？”（若一3,17）。基督信徒佔多數的國家有很多貧窮和遭遺弃的人，這樣的提醒呼籲具有特別的意義。施捨除了是愛德的行爲外，更是正義的義務。

第三段：福音所說的施捨不是單純的慈善行爲；也不可以是暗自尋求個人利益和他人贊許的行爲，或為彰顯自己的方法。
誠心幫助他人的行爲是在暗中進行的。這是效法耶穌的基督的行為，他死在十字架上，把自己完全賜給了我們。

第四段：施捨的行爲使我們在接近他人之際，也接近天主。這個行爲能够成爲我們真正皈依和與天主與弟兄修好的途徑。施捨超越“物質意義”，表達我們生存的真理：事實上，我們不是爲自己，而是爲了天主和弟兄而受造的（參閱格後5,15）。施捨讓我們體驗到生命的圓滿來自愛，而且使我們與天主修好，因爲“愛德遮蓋許多罪過”（伯前4,8）。

第五段：因此，四旬期行施捨乃是我們加深認識基督信徒聖召的方法。愛啓發不同形式的贈與，使我們按照自己的可能性和條件，完全奉獻出我們的生命。

第六段：四旬期邀請個人和團體都努力服膺基督，在愛德中成長，在貧窮的人身上認出基督。在他的聖名中有真正的生命。要做他的愛的證人。

 

SÍNTESIS DEL MENSAJE 2008 –  ESLOVACO

Posolstvo Benedikta XVI. k obdobiu pôstu: „Kristus sa stal pre vás chudobným“

Vatikán (29. januára, RV) – Pápež Benedikt XVI. vydal pri príležitosti blížiaceho sa začiatku pôstu posolstvo. Jednou zo základných tém jeho magistéria je, že kresťanstvo nie je teória. Je to realita, spásonosná a účinná. V tomto uhle pohľadu vníma pápež proces vnútornej obnovy, ku ktorej sú kresťania pozývaní v období pôstu, v čase modlitby, postenia sa a vykonávania skutkov kresťanskej lásky. Svätý Otec zaradil jednotlivé časti posolstva do šiestich bodov:

1. Pôst je obdobím, v ktorom sa prehlbuje zmysel a hodnota nášho kresťanského bytia pre znovuobjavenie Božieho milosrdenstva. Znovuobjavenie, ktoré nás posúva k tomu, aby sme sa stali ešte milosrdnejšími voči svojim bratom.
Konkrétne kroky na dosiahnutie tohto cieľa sú modlitba, pôst a skutky kresťanskej lásky. Pápež sa v tomto bode pozastavuje nad vykonávaním skutkov kresťanskej lásky, ako jedným z konkrétnych spôsobov pomoci tým, ktorí ju potrebujú. Skutky kresťanskej lásky nás viac odpútavajú od materiálnych vecí. Takto je možné posilniť našu schopnosť zdieľať s blížnymi to, čo vďaka Božej dobrote vlastníme.

2. Materiálne dobrá, ktoré vlastníme, nie sú považované za výlučné vlastníctvo, majú predovšetkým spoločenskú hodnotu, podľa princípu ich všeobecného zaradenia (Katechizmus Katolíckej cirkvi, č. 2404). „Ak má niekto pozemský majetok a vidí brata v núdzi a srdce si pred ním zatvorí, ako v ňom môže ostávať Božia láska?“(1 Jn, 3,17) V krajinách, v ktorých je väčšina populácie kresťanská, má táto prosba o zdieľanie dobier – s tými, ktorí trpia chudobou a opustením – zvláštny význam. Skôr ako skutok lásky je to spravodlivá povinnosť.

3. Skutky lásky nie sú podľa evanjelia len altruizmus, ani nemajú byť zásterkou pre hľadanie osobného prospechu či ocenenia zo strany druhých, alebo prostriedkom na to, aby sme sa stali stredobodom pozornosti. Úprimné rozhodnutie pomáhať prichádza v skrytosti, nasledujúc tak Ježiša Krista, ktorý tým, že zomrel na kríži, sa nám celý daroval.

4. Skutky lásky, tým, že nás približujú k ostatným, nás približujú aj k Bohu a môžu sa stať nástrojmi skutočnej premeny a zmierenia s Ním a s našimi bratmi. Presahujú tak „materiálnu dimenziu“ a vyjadrujú pravdu o našom bytí: boli sme stvorení nie pre nás samých, ale pre Boha a pre našich blížnych (por. 2 Kor 5, 15). Skutky lásky sú zakúsením plnosti života, ktorá je v láske, a vedie k zmiereniu s Bohom, lebo „láska zakrýva množstvo hriechov.“ (1 Pt, 4, 8)

5. Pôst v praktizovaní skutkov lásky je teda prostriedkom na prehĺbenie nášho kresťanského povolania. Láska inšpiruje k rôznym formám darovania sa, podľa možností a podmienok každého z nás a tak robí z nášho života úplný dar.

6. Pôst pozýva všetkých, aby rástli v láske, v spoznávaní samého Krista v chudobných, v osobnom a spoločnom úsilí o zblíženie sa s Kristom, v mene ktorého máme skutočný život a sme svedkami Jeho lásky. –sg-



SÍNTESIS DEL MENSAJE 2008 –  ESLOVENO

POSTNA POSLANICA SVETEGA OČETA ZA LETO 2008
»Kristus je zaradi vas postal ubog« (2Kor 8,9)

Ena temeljnih postav učiteljstva papeža Benedikta XVI. je, da krščanstvo ni teorija, ampak je odrešenjska stvarnost, ki človeka preoblikuje.
Po tem ključu papež bere proces notranje prenove h kateremu so kristjani poklicani v postnem času, ki je čas molitve, posta in miloščine.

Šest točk Poslanice:

Točka 1.: Post je čas, ko poglobimo čut in vrednost našega krščanskega bistva. To je čas, ko ponovno odkrijemo Božje usmiljenje. To ponovno odkritje nas nato spodbudi, da smo bolj usmiljeni do bratov.
Konkretna dejanja, ki jih je potrebno storiti so molitev, post in miloščina. Papež se posebej ustavi pri miloščini, ki je konkreten način, kako pomagati potrebnim. Miloščina nam pomaga, da se osvobodimo navezanosti na materialne dobrine, da jih več ne častimo po božje. Tako bo mogoče okrepiti razpoložljivost, da z drugimi delimo, kar po božji dobroti imamo.
Točka 2.: Materialne dobrine, ki jih imamo v lasti ne moremo smatrati za izključno last. Te namreč imajo tudi socialno vrednost po načelu splošne namembnosti dobrin (Katekizem Katoliške Cerkve, št. 2404).
»Kako more biti božja ljubezen v človeku, ki ima premoženje in vidi, da je brat v pomanjkanju, pa zapira svoje srce pred njim?« (1Jn 3,17). V deželah, kjer so kristjani v večini, ima poziv k delitvi dobrin z množicami, ki trpijo zaradi revščine in zapuščenosti poseben pomen.
Točka 3.: Evangeljska miloščina ni le preprosto človekoljublje. Tudi ne sme biti skrito iskanje osebnih koristi in potrditve drugih, ali sredstvo, da sebe postavimo v središče pozornosti. Iskrena odločitev pomagati bližnjemu naj bo na skrivnem, po zgledu Jezusa Kristusa, ki je s svojo smrtjo na križu daroval vsega sebe samega za nas.
Točka 4.: Miloščina nas približa drugim in Bogu in lahko postane orodje pristnega spreobrnjenja ter sprave z Bogom in brati. Miloščina namreč presega »materialno razsežnost« in izraža resnico našega bitja; nismo namreč bili ustvarjeni za nas same, ampak za Boga in za brate ( prim. 2Kor 5,15). Ko delimo miloščino izkusimo, da polnost življenja prihaja iz ljubezni; in vodi k spravi z Bogom, ker »ljubezen pokrije obilico grehov« (1Pt 4,8).
Točka 5.: Postno dajanje miloščine je torej sredstvo, da poglobimo našo krščansko poklicanost. Ljubezen namreč navdihuje razne oblike darovanja, pač glede na možnosti in pogoje vsakogar. Pomembno pa je, da naše življenje postane popolna daritev.
Točka 6.: V postnem času smo vsi povabljeni, da rastemo v ljubezni in da v revnih prepoznamo Kristusa samega v osebni in skupni pripadnosti Kristusu, ker je samo v Njegovem imenu pravo življenje. Povabljeni smo tudi, da postanemo priče njegove ljubezni.

 

SÍNTESIS DEL MENSAJE 2008 –  HÚNGARO

"Krisztus értetek szegénnyé lett" (2Kor 8,9) - XVI. Benedek pápa 2008-as nagyböjti üzenetének összefoglalója
XVI. Benedek tanításának egyik alapvető témája, hogy a kereszténység nem elmélet, hanem üdvözítő, átalakító valóság. Ennek fényében a Pápa azt a belső megújulási folyamatot, amelyre a keresztények Nagyböjt idején hivatottak, az ima, a böjt és az alamizsna idejeként tekinti.
Az üzenet hat pontja:
1. A Nagyböjt keresztény mivoltunk értelme és értéke elmélyítésének időszaka. Azért van, hogy újra felfedezzük Isten irgalmasságát. Ez az újrafelfedezés arra kell, hogy ösztönözzön minket, hogy mi magunk is irgalmasabbak legyünk testvéreink iránt. A konkrét lépések, amelyeket meg kell tennünk: az imádság, a böjt és az alamizsna. A Pápa elidőzik az alamizsnálkodás gyakorlatánál, mint a rászorulók konkrét megsegítésének módjánál. Az alamizsnálkodás révén elhatárolódunk az anyagi javakhoz való ragaszkodástól, így nem bálványozzuk azokat. Ily módon megerősíthetjük készségünket, hogy megosszuk azt másokkal, amit isteni jóságból birtokolunk.
2. Az általunk birtokolt anyagi javakat nem szabad kizárólagos tulajdonunknak tekintenünk, azok társadalmi hasznosságot képviselnek egyetemes elrendeltetésük alapelve szerint (Katolikus Egyház Katekizmusa, n. 2404)."Aki birtokolja a világ javait, és látja, hogy testvére szükséget szenved, de mégis elzárja előle szívét: hogyan él abban Isten szeretete?" (1Jn 3,17). Azokban az országokban, ahol a lakosság többsége keresztény, a felhívás javaink megosztására - a szegénységben és elhagyatottságban szenvedők sokaságával - különös jelentőséget ölt. Az igazságosság kötelessége ez, még mielőtt szeretetaktus lenne.
3. Az evangéliumi alamizsnálkodás nem pusztán emberbaráti szeretet; ne legyen személyes érdekeink vagy mások elismerésének palástolt keresése sem, vagy eszköz arra, hogy magunkat toljuk előtérbe. A felebarát megsegítésének őszinte elhatározása "titokban" történjen, Jézus Krisztust követve, aki értünk a kereszten meghalva magát egészen nekünk ajándékozta.
4. Az alamizsna azáltal, hogy közelebb visz másokhoz, Istenhez közelít minket, és a megtérés, a Vele és a testvérekkel való kiengesztelődés hiteles eszköze lehet. Túlmutat az "anyagi dimenzión" és létezésünk igazságát fejezi ki: nem magunknak teremtettünk ugyanis, hanem Istennek és testvéreinknek (vö. 2Kor 5,15). Az alamizsna révén megtapasztaljuk, hogy az élet teljessége a szeretetből jön; és az Istennel való kiengesztelődéshez vezet, mert "a szeretet sok bűnt eltakar" (1Pt 4,8).
5. Az alamizsnálkodás nagyböjti gyakorlata tehát eszköz arra, hogy elmélyítsük keresztény hivatásunkat. A szeretet különböző adakozási formákra ösztönöz, ki-ki lehetőségeinek és körülményeinek megfelelően, így magát az életünket is maradéktalan ajándékká teszi.
Nagyböjt mindenkit arra hív, hogy növekedjen a szeretetben, és a szegényekben fölismerje magát Krisztust, egy személyes és közösségi erőfeszítéssel csatlakozva Krisztushoz, akinek nevében van az igazi élet. Nagyböjt arra hív, hogy legyünk Krisztus szeretetének tanúi.

SÍNTESIS DEL MENSAJE 2008 –  JAPONÉS

２００８年四旬節教皇メッセージ・抄訳
「キリストはあなたがたのために貧しくなられた」（２コリント 8, 9）

四旬節はキリスト教徒であるということが実際に何を意味しているのかを深く反省してみるためのよい期間です。
また、四旬節は神の憐れみを再発見する時でもあります。そして、神の憐れみを再発見することは、私たちを兄弟たちに対してより憐れみ深い者となるよう促すのです。
四旬節中に具体的に勧められている行いは、まず、第一に祈りであり、そして断食、施しです。施しは、必要に迫られている兄弟たちを具体的に助けるための一つの方法です。また、施しは、私たちがこの世の物質的な富に過度に執着し、この世の富を偶像化するのを防ぐ助けとなります。施しの実践によって、私たちは神からいただいた富を他人と分け合うための心遣いをますます強化します。

現に私たちが所有しているこの世の富は、私たちの絶対的な所有物ではありません。この世の富は、すべての人々のものであるという原理に沿えば、 社会的な意味と価値をも持つものです （カトリック教会のカテキズムn.2404）。
使徒聖ヨハネもその手紙の中で言っています。「物を持っていながら、困っている兄弟を見ても、あわれみの心を閉ざす人に、どうして神の愛が留まりましょう」（１ヨハネ 3，17）。国民の大部分がキリスト教徒である国々においては、富を分け合うということには社会的な意味合いもあります。それは愛徳の業である以前に、正義による義務でもあるのです。

福音的施しは単なる人道的な業ではありません。それは個人的な利益や他人からの評価の追求の隠れ蓑であってはなりません 。隣人を助けようとの誠実な決心は、私たちのために十字架上で生命を捧げることによってすべてを与えつくされたイエス・キリストにならって、「隠れた方法」で実行されなければなりません。

施しは、他人に私たちを近づかせることによって、神にも近づかせてくれます。そして、神への回心、さらに神と兄弟たちとの和解の手段ともなり得るのです。施しは、物資的な枠を乗り越え、私たちの存在そのものの真実を表すものでもあります。事実、私たちは私たち自身のためだけに創造されたのではなく、神と兄弟たちのために創造されたのです(２コリント 5,15) 。施しは、人生の充実は愛から来るものであり、神との和解へと導くという事実を体験させてくれます。なぜなら、使徒聖ペトロがその手紙の中でも言っているように「愛は多くの罪を覆うからです」(１ペトロ 4,8)。

ですから、四旬節の施しは、私たちのキリスト者としての召命をより深めるための手段だと言えます。愛は私たちの生活そのものを全面的な奉仕とすることによって、各自が置かれている条件や可能性に沿って、どのような奉仕ができるか、実に様々な 方法を見出させてくれます。

個人的にも、共同体としても、その名の中に真の生命があるキリストにしっかりと一致する努力を続けることによって、愛の中に成長し、貧しい人々の中にキリスト自身を認めるよう、そしてキリストの愛の証人となるように、四旬節はすべての人々を招いているのです。


SÍNTESIS DEL MENSAJE 2008 –  KISWAHILI
 

MUHTSARI WA UJUMBE WA BABA MTAKATIFU
BENEDIKTO XVI

KWA AJILI YA KIPINDI CHA KWARESIMA KWA MWAKA 2008.


Katika uongozi wake, Baba Mtakatifu Benedikto wa kumi na sita anakazia
kwamba, Ukristo si nadharia, bali ni ukweli unaofumbatwa katika kazi ya
ukombozi. Huu ni mwaliko wa kuanza mchakato wa kuleta wongofu wa ndani
katika kipindi hiki cha Kwaresima, kipindi cha Sala, Kufunga, Matendo
ya
Huruma, Kulitafakari na Kulimwilisha Neno la Mungu.


Kipindi cha
Kwaresima ni muda muafaka wa kufanya tafakari ya kina juu ya
maana na
tunu za uwepo wetu kama wakristo. Ni kipindi cha kuonja na kugundua
huruma ya Mungu, inayotusukuma kuwa watu wenye huruma kwa jirani zetu.
Utekelezaji wa msukumo huu unaweza kufanyika kwa njia ya Sala, kufunga
na
matendo ya huruma. Baba Mtakatifu anakazia juu ya matendo ya huruma
kama
njia ya kuwasaidia jirani zetu wenye shida zaidi. Matendo ya
huruma yana
mfanya mwamini kutoshikamana mno na vitu na mali ya dunia
na hivyo kumpatia
fursa ya kuweza kushirikisha yale ambayo mtu
amejaliwa na Mwenyezi mungu.


Mali ambayo mtu anaimiliki isifikiriwe
kwamba ni kwa ajili ya mafao ya mtu
peke yake, bali ina mwelekeo wa
kijamii, kadiri ya mwelekeo wake wa kijumla
kama Kanisa
linavyofundisha. (KKK 2404.) Basi, mtu akiwa na mali za hapa
duniani,
halafu akamwona ndugu yake ana shida, lakini akawa na moyo mgumu
bila
kumwonea huruma, anawezaje kusema kwamba anampenda Mungu? ( 1 Yoh.
3:
17). Katika nchi ambazo wakristo wanaunda idadi kubwa ya watu, mwaliko
huo
wa wa kushirikishana mali ya dunia pamoja na watu maskini na wenye
kuhitaji
una maana ya pekee. Huu ni wajibu wa haki hata kabla
haujachukuliwa katika
mwelekeo wake kama matendo ya huruma.


Matendo
ya huruma Kiinjili si tu jambo la huruma kwa binadamu wala haupaswi
kuwa ni jambo la mtu kujitafutia mafao yake binafsi na kutambuliwa na
wengine ndani ya jamii, au njia ya mtu kujionesha mwenyewe. Umuhimu wa
kuwasaidia jirani zetu ni jambo linalopaswa kufanyika kwa njia ya siri,
kwa
kumuiga Yesu Kristo, ambaye kwa kifo chake Msalabani amejitoa bila
ya
kujibakiza kwa ajili yetu.


Matendo ya huruma yanawasaidia
waamini kuweza kuwakaribia jirani zao pamoja
na Mungu wao, na hivyo
kuwa ni vyombo vya wongofu wa ndani na upatanisho kwa
Mungu na jirani.
Mwelekeo huu unapita uelewa wa juu juu na hivyo kugusa
ukweli wa asili
yetu. Sisi hatukuumbwa kwa ajili yetu wenyewe, bali kwa
ajili ya Mungu
na jirani zetu. Matendo ya huruma yanatuwezesha kutambua
kwamba,
utimilifu wa maisha unapata chimbuko lake katika tunu ya upendo, huu
ni
mlango wa upatanisho na Mungu “kwa maana upendo hufunika dhambi nyingi”
(1Pet 4:8).


Matendo ya huruma katika Kipindi cha Kwaresima ni
njia moja wapo ya kufanya
tafakari ya dhati kabisa ya wito wetu kama
wakristo. Upendo unaonesha njia
mbali mbali za mtu kujitoa kadiri ya
nafasi na uwezo wake na hivyo kuyafanya
maisha yetu kuwa zawadi kamili.

Kipindi cha Kwaresima ni mwaliko kwa waamini wote kukua katika
fadhila ya
upendo na hivyo kumtambua Kristo anayejionesha kati ya watu
maskini na hivyo
hii ni njia kwa ajili ya mtu binafsi na jumuiya kwa
ujumla, kujitoa kwa
ajili ya Kristo, ambaye katika jina lake kuna
maisha ya kweli. Ni mwaliko wa
kuwa mashahidi wake wa upendo.

 

SÍNTESIS DEL MENSAJE 2008 –  LETÓN

Pāvesta Benedikta XVI vēstījums Gavēnī 2008
„Kristus kļuva nabags jūsu dēļ” (2 Kor 8,9)

Viens no pāvesta Benedikta XVI maģistērija galvenajiem tematiem ir, ka kristietība nav teorija. Tā ir Realitāte, Pestīšana. Tie ir atslēgas vārdi, ar kuriem pāvests norāda uz iekšējās atgriešanās procesu, uz ko ir aicināti visi kristieši Lielā Gavēņa laikā. Tas ir lūgšanas, gavēšanas un žēlsirdības praktizēšanas laiks.

Vēstījumam ir seši paragrāfi:

1. p. Gavēnis ir laiks, kurā padziļinām kristieša nozīmi un vērtību, lai spētu no jauna atklāt Dieva žēlsirdību. Šī atklāšana mudina mūs kļūt aizvien žēlsirdīgākiem pret saviem līdzcilvēkiem. Uzdevuma konkrēti soļi ir lūgšana, gavēnis un žēlsirdība. Pāvests norāda uz žēlsirdības darbu praktizēšanu kā konkrētu veidu, kādā varam palīdzēt tiem, kuriem tas ir nepieciešams. Žēlsirdība palīdz distancēties no pārmērīgas piekeršanās materiālajiem labumiem, tā lai mēs tos nepielūgtu; tādējādi būs iespējams stiprināt gatavību dalīties ar citiem tajā, ko paši esam saņēmuši no dievišķās labestības.

2. p. Materiālos labumus, kas mums likumīgi pieder, nevajag uzskatīt tikai par personīgo īpašumu; tiem ir sociālā vērtība un paredzēti visiem cilvēkiem (Katoliskās Baznīcas Katehisms, n. 2404). „Kam būtu šīs pasaules manta un viņš redzētu savu brāli trūkumā, bet noslēgtu tam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā?” (1 Jņ 3,17). Valstīs, kur iedzīvotāju lielākā daļa ir kristieši, aicinājums palīdzēt tiem, kuri cieš nabadzību un vientulību, ir ieguvis īpašu nozīmi. Tas vairāk ir taisnības pienākums nekā tuvākmīlestības akts.

3. p. Evaņģēliskā žēlsirdība nav vienkārša filantrofija, ne arī vēlme slepeni īstenot savas personiskās intereses un meklēt citu cilvēku atzinību, kas kalpotu kā līdzeklis, lai izceltu paši sevi. Patiess lēmums palīdzēt tuvākajam notiek „apslēptā veidā: sekojot Jēzum Kristum, kas mirstot krusta nāvē, dāvāja mums pats sevi.

4. p. Žēlsirdība, kas tuvina mūs citiem cilvēkiem, tuvina arī Dievam un var kļūt par autentiskas atgriešanās un izlīgšanas ar Dievu un brāļiem līdzeklis. Tā pārsniedz „materiālās dimensijas” robežas un atklāj patiesību par mums: mēs neesam radīti priekš sevis, bet gan Dievam un brāļiem (cfr. 2 Kor 5, 15). Žēlsirdība palīdz mums atklāt, ka dzīvības pilnība izplūst no mīlestības un ved uz izlīgšanu ar Dievu, jo „mīlestība apklāj grēku daudzumu” (1 Pt 4,8).

5. p. Gavēņa žēlsirdības darbu praktizēšana ir līdzeklis sava kristīgā aicinājuma padziļināšanai. Mīlestība norāda uz dažādām palīdzības sniegšanas formām, pēc katra iespējām un apstākļiem, cenšoties savu dzīvi veidot par dāvanu.

6. p. Gavēnis visus aicina pieaugt mīlestībā, censties nabagos atklāt Kristu, personiskiem un kopējiem spēkiem meklēt Kristu, kura vārdā ir patiesā dzīve. Aicina būt par viņa mīlestības lieciniekiem.


SÍNTESIS DEL MENSAJE 2008 –  LITUANO

Popiežiaus Benedikto XVI žinia 2008 metų Gavėniai
„Kristus dėl jūsų tapo vargdieniu“ (2 Kor 8,9)

Viena fundamentaliųjų popiežiaus Benedikto XVI mokymo temų skelbia, jog krikščionybė yra ne teorija, bet išgananti ir permainanti tikrovė. Naudodamas šitą „raktą“, Popiežius aiškina ir vidinio atsinaujinimo procesą, į kurį krikščionys pašaukti Gavėnios maldos, pasninko ir išmaldos metu.

Šeši Popiežiaus žinios skyriai:

1. Gavėnia tai metas, kuriuo turime gilintis į mūsų buvimo krikščionimis prasmę ir vertę, naujai atrasti Dievo gailestingumą. Jo atradimas, savo ruožtu, ir mus skatina būti gailestingais mūsų broliams.
Konkretūs darbai, kurių turime imtis – tai malda, pasninkas ir išmalda. Pasak Popiežiaus, išmalda yra konkretus pagalbos vargstančiam žmogui būdas. Išmalda mums padeda išsivaduoti iš vergavimo materialinėms vertybėms, negarbinti jų kaip stabų. Išmalda padės mums išmokti dalintis su kitais žmonėms tuo, ką patys iš Dievo gerumo turime.

2. Mūsų turimos materialinės gėrybės nėra vien mūsų nuosavybė. Jos turi ir socialinę vertę, pagal visuotinės materialinių gėrybių paskirties principą (Katalikų Bažnyčios Katekizmas n. 2404).
„Bet jei kas turėtų pasaulio turtų ir, pastebėjęs vargo spaudžiamą brolį, užrakintų jam savo širdį, – kaip jame pasiliks Dievo meilė?“ (1 Jn 3,17). Krikščionių daugumos šalyse raginimas dalintis gėrybėmis su kenčiančiaisiais ir apleistaisiais turi ypatingą prasmę. Tai ne tik meilės darbas, bet visų pirma teisingumo pareiga.

3. Evangelinė išmalda nėra nei paprasta filantropija, nei paslėptas būdas siekti asmeninių interesų ir laimėti sau kitų palankumą, nei savęs išaukštinimo priemonė. Nuoširdus sprendimas padėti kitam žmogui turi būti priimtas „paslapčiomis“, sekant Jėzaus Kristaus pavyzdžiu, kuris mirdamas ant kryžiaus visą save mums paaukojo.

4. Išmalda, artinanti mus prie kitų žmonių, artina ir prie Dievo ir gali tapti tikro atsivertimo ir susitaikinimo su Juo ir su broliais priemone. Ji peržengia vien „medžiagiškumo“ ribas ir skelbia tiesą apie mūsų pačių esmę: mes esame sukurti ne sau patiems, bet Dievui ir broliams (pal. Kor 5, 15). Išmalda mums padeda pajusti, kad gyvenimo pilnatvė priklauso nuo meilės; padeda mums susitaikinti su Dievu, nes „meilė uždengia nuodėmių gausybę“ (1 Pt 4,8).

5. Gavėnios išmalda yra priemonė, kurios dėka galime aiškiau suprasti mūsų krikščioniškąjį pašaukimą. Meilė įkvepia įvairias dalijimosi formas, priklausomai nuo kiekvieno sąlygų ir galimybių, ir visą mūsų gyvenimą paverčia dovana kitiems.

6. Gavėnia mus kviečia brandinti meilę ir vargstančiuose žmonėse atpažinti patį Kristų; kviečia asmeniškai ir bendruomeniškai sekti Jį, nes tik Jame yra tikrasis gyvenimas; kviečia būti jo meilės liudytojais.

 

SÍNTESIS DEL MENSAJE 2008 –  RUSO

Послание папы Бенедикта 16-го для Великого Поста 2008 года
«Христос обнищал ради вас» (2 Кор 8,9)

Одна из основоположных тем Учения Папы Бенедикта 16-го: христианство -- это не теория. Это – действительность, Спасительная, Преображающая.
В таком ключе Папа прочитывает процесс внутреннего обновления, к коему призваны христиане в дни Великого Поста, во время молитвы, поста и милостыни.

Шесть параграфов Послания:

п. 1 Великий Пост – это время, когда углубляется смысл и ценность нашего существования как христиан. Для повторного открытия милосердия Божьего. Нового открытия, которое побуждает нас стать, в свою очередь, более милосердными по отношению к братьям.
Конкретные шаги, какие следует совершить, суть молитва, пост и милостыня. Папа останавливается на практике подачи милостыни как конкретном способе придти на помощь нуждающимся. Милостыня побуждает нас удалиться от привязанности к материальным благам, чтобы не делать из них идолов; так может вырасти готовность разделить с другими то, чем, благодаря божественной доброте, мы обладаем.

п. 2 Материальные блага, коими мы обладаем, не следует рассматривать как исключительную собственность; они наделяются социальной значимостью, согласно принципу их универсального предназначения (Катехизис Католической Церкви, n. 2404).
«Кто имеет достаток в мире, но, видя брата своего в нужде, затворяет от него сердце свое: как пребывает в том любовь Божия?» (1Ин 3,17). В странах с христианским большинством населения этот призыв к разделению благ – с теми многими, кто страдают от нищеты и оставленности, – имеет свой особый смысл. Это – долг справедливости еще прежде, чем акт милосердной любви.

п. 3 Евангельская милостыня – это не простая филантропия; не должна она становиться и скрытым способом искать личный интерес и одобрение других, или средством для выставления напоказ себя самого. Искреннее решение помочь ближнему свершается «сокрыто», в подражание Иисусу Христу, Который, умирая на Кресте, даровал всего Себя нам.

п. 4 Милостыня, приближая нас к другим, приближает нас к Богу и может стать средством подлинного обращения и примирения с Ним и с братьями. Она превосходит «материальное измерение» и выражает истину нашего существа: ведь мы сотворены не для нас самих, но для Бога и братьев (ср. 2 Кор 5,15). Милостыня позволяет испытать, что полнота жизни исходит от любви и ведет к примирению с Богом, так как «любовь покрывает множество грехов» (1 Петр 4,8).

п. 5 Великопостная практика милостыни, таким образом, -- это средство для углубления нашего христианского призвания. Любовь вдохновляет разные формы дарения, согласно возможностям и условиям существования каждого, соделывая из самой нашей жизни всецелый дар.

п. 6 Великий Пост приглашает всех возрастать в милосердии и в узнавании в бедных самого Христа, в стремлении, личном и общинном, приближения ко Христу, в Имени Коего – истинная жизнь. И быть свидетелями Его любви.




SÍNTESIS DEL MENSAJE 2008 –  UCRANIANO

Короткий виклад Послання Папи Венедикта XVI на Великий Піст 2008
“Христос задля нас став убогим” (2 Кор 8,9)

Шість пунктів Послання:

1. Великий Піст – це час на те, щоб поглибити сенс і значення нашого християнського буття. Щоб наново відкрити Боже милосердя. Це відкриття, яке, в свою чергу, спонукує нас бути милосерднішими щодо ближніх.
Конкретними кроками є молитва, піст та милостиня. Папа зупиняється над практикою милостині, як конкретного способу приходити з допомогою до того, хто її потребує. Милостиня допомагає нам віддалитися від прив’язання до матеріальних дібр, що не вчинити з них ідолів; таким чином, можна посилити готовність ділитися з іншими тим, що маємо завдяки Божій доброті.

2. Матеріальні блага, якими володіємо, ми не повинні вважати нашою виключною власністю; вони мають соціальну цінність, згідно з принципом їхнього загального призначення (Катехизм Католицької Церкви, ч. 2404).
«Коли хтось має достатки цього світу і бачить брата свого в нестачі й замикає перед ним своє серце, то як любов Божа може перебувати в ньому?» (1 Ів 3,17). У країнах, де більшість населення становлять християни, цей заклик до взаємоподвлу добрами, з численними людьми, які терплять убогість і відкинення, має своє особливе значення. Це є обов’язком справедливості, перше, ніж бути вчинком любові.

3. Милостиня не є звичайним виявом філантропії; вона не повинна ставати способом прихованого шукання власних інтересів і схвалення від інших, чи засобом, щоб себе проявити. Нехай щире рішення допомагати ближньому виявляється в «таємний спосіб», наслідуючи Ісуса Христа, Який, вмираючи на хресті, віддав Себе самого для нас.

4. Милостиня, наближаючи нас до інших, наближає нас до Бога і може стати засобом справжнього навернення і примирення з Господом і з ближніми. Вона перевищує «матеріальний» вимір і виражає правду про нашу істоту: ми всі були створенні не для себе, але для Бога і для ближніх (пор. 2 Кор 5,15). Милостиня спричиняє те, що можемо відчути, що повнота життя походить від любові; що вона веде до примирення з Богом, тому, що «любов численні гріхи покриває» (1 Пт 4,8).

5. Великопосна практика милостині є, отже, засобом поглиблення нашого християнського покликання. Любов надихає різні форми дарування, згідно з можливостями та умовами кожного, вчиняючи з нашого життя повний дар.

6. Великий Піст запрошує нас усіх зростати в любові й пізнавати в убогих самого Христа; в особистому та спільному зусиллі поєднуватись з Христом, в імені Якого є правдиве життя. І бути свідками Його любові.


SÍNTESIS DEL MENSAJE 2008 –  VIETNAMITA

TÓM LƯỢC SỨ ĐIỆP MÙA CHAY 2008 CỦA ĐỨC THÁNH CHA BIỂN ĐỨC XVI

”Chúa Kitô đã trở nên nghèo vì anh chị em” (2 Cr 8,9)

Một trong những đề tài cơ bản trong giáo huấn của Đức Thánh Cha Biển Đức XVI là Kitô giáo không phải là một lý thuyết. Đó là một Thực Tại, Cứu Độ, Thực Hành. Qua ý tưởng nòng cốt ấy, Đức Giáo Hoàng diễn giải tiến trình canh tâm nội tâm mà các tín hữu Kitô được mời gọi thực thi trong mùa chay là thời kỳ cầu nguyện, chay tịnh và làm phúc bố thí.

Có 6 đoạn trong Sứ điệp mùa chay 2008 của Đức Thánh Cha:

Mùa chay là thời gian đào sâu ý nghĩa và giá trị cuộc sống Kitô của chúng ta. Để tái khám phá lòng từ bi của Thiên Chúa. Một sự tái khám phá thúc đẩy chúng ta trở nên từ bi hơn đối với anh chị em mình.

Những bước tiến cụ thể cần thực hiện là cầu nguyện, chay tịnh và làm phúc bố thí. Đức Giáo Hoàng giải thích việc làm phúc này như một phương thức cụ thể để giúp đỡ những người đang gặp cảnh túng quẫn. Làm phúc bố thí khiến cho chúng ta xa tránh sự quyến luyến của cải vật chất, để không coi chúng là thần tượng; nhờ đó có thể củng cố thái độ sẵn sàng chia sẻ với tha nhân những gì chúng ta sở hữu nhờ lòng nhân từ của Chúa.

Không được coi những của cải vật chất chúng ta sở hữu như tài sản hoàn toàn thuộc về ta; chúng có một giá trị xã hội theo nguyên tắc của cải Thiên Chúa dựng nên là để mưu ích cho tất cả mọi người (Sách Giáo Lý của Hội Thánh Công Giáo, số 2404).

”Nếu một người có của cải trần thế này thấy người anh em mình ở trong tình cảnh túng quẫn mà khép kín tâm hồn mình lại, thì làm sao tình yêu của Thiên Chúa ở trong kẻ ấy được?” (1 Ga 3,17). Tại các nước có đa số dân là tín hữu Kitô, lời mời gọi chia sẻ của cải này - với đa số người đang chịu cảnh nghèo đói và bị bỏ rơi - có một ý nghĩa đặc biệt. Đó là một nghĩa vụ thuộc về đức công bằng trước khi là một hành vi bác ái.

3. Việc làm phúc bố thí theo tinh thần Tin Mừng không phải chỉ là lòng thương người; nó cũng không được trở thành một cách thức kín đáo để tìm tư lợi hay tìm sự ủng hộ của người khác, hoặc là một phương thức để làm cho mình được nổi bật. Quyết định chân thành giúp đỡ tha nhân cần phải diễn ra ”một cách kín đáo”, theo gương Chúa Giêsu Kitô, Đấng đã hiến toàn thân cho chúng ta khi chịu chết trên thập giá.

4. Việc làm phúc bố thí, giúp chúng ta đến gần tha nhân, đồng thời đưa chúng ta đến gần Thiên CHúa và có thể trở thành phương thế đích thực để có sự hoán cải chân chính và hòa giải với Chúa và anh chị em. Việc làm phúc bố thí vượt lên trên ”chiều kích vật chất” và biểu lộ sự thật về cuộc sống chúng ta: thực vậy chúng ta được dựng nên không phải để cho chính chúng ta, nhưng là cho Thiên Chúa và anh chị em (Xc 2 Cr 5,15). Việc làm phúc bố phí làm cho chúng ta cảm nghiệm rằng đời sống sung mãn đến từ tình yêu; và đưa đến sự hòa giải với Thiên Chúa vì ”đức bác ái che phủ được nhiều tội lỗi” (1 Pr 4,8)

5. Vì thế, việc làm phúc bố thí trong mùa chay là một phương thế để đào sâu ơn gọi Kitô của chúng ta. Tình yêu gợi lên nhiều hình thức trao tặng khác nhau, theo khả năng và hoàn cảnh của mỗi người, biến chính đời sống chúng ta thành một sự dâng hiến trọn vẹn.

6. Mùa chay mời gọi tất cả mọi người hãy tăng trưởng trong tình bác ái và nhìn nhận chính Chúa Kitô ở nơi người nghèo, trong một nỗ lực bản thân và cộng đoàn, gắn bó với Chúa Kitô, nơi danh Ngài có sự sống đích thực. Và trở thành chứng nhân của tình yêu Chúa.


Radio Vaticana